Īsta brīvība tiek iepazīta nebrīvē

Pastāv divi galvenie iekšējie stāvokļi: trimda un atbrīvošanās. Pēc savas būtības abi šie stāvokļi attiecas uz garīgo. Nav iespējams sajust sevi trimdā, ja līdz mums nenonāk atbrīvošanās atskaņa, atspulgs.

Bērni, kuri dzima Sibīrijas nometnēs, reizēm tur palika daudzu gadu garumā, bez jebkādas iespējas iznākt brīvībā. Viņiem tā bija vesela pasaule, visa planēta. Jā, viņiem stāstīja par kādu citu dzīvi, taču viņi paši dzīvoja un uzauga nometnes apstākļos, neredzot neko citu.

Jebkuru lietu mēs iepazīstam izejot no pretstata. Nav pietiekami tikai ar atšķirību – ainas pilnībai tai ir jākļūst diametrālai. Piemēram, ja es vēlos sasniegt mīlestību, tad man jānolaižas līdz ienaidam: jo vairāk naida, jo vairāk mīlestības es spēšu iegūt, līdz tā „nosegs visus pārkāpumus”, kļūstot absolūta.

Tas pats attiecas uz trimdu un atbrīvošanos:

• vai iespējams nonākt pie atpestīšanās bez došanās trimdā?

• vai iespējams apzināties trimdu bez tieksmes uz atbrīvošanos?

Visi stāvokļi atnāk pakārtoti – vairums variācijās, formās un „stilos”, piešķirot cilvēkam iespēju precīzi atklāt visas trimdas detaļas atbilstoši atbrīvošanās detaļām. Tikai tad, kad šīs divas ainas nostājas viena iepretim otrai, cilvēkam izveidojas liela tukša tilpne – degoša vēlme, tāpat arī liels piepildījums, kas nenodzēš šo uguni. Garīgajā cilvēks strādā atdeves dēļ – tas ir, piepilda savu tilpni, lai saplūstu ar Radītāju.

Atbilstoši tam mūsu pasaulē mēs izejam dažādus materiālos stāvokļus – garīgo stāvokļu analogus. Šeit arī ir trimda un atbrīvošanās, taču katrs šiem jēdzieniem piešķir savu jēgu, bez korelativitātes ar Radītāju un garīgajiem pacēlumiem, bet dažreiz bez saiknes ar tautu, valsti vai noteiktu vietu.

No citas puses, var gadīties arī tā, ka „atbrīvošanās” mums nozīmē apvienošanos, kurā mēs atklājam labu, laimīgu dzīvi materiālajā līmenī, ārpus saiknes ar garīgo. Tādā gadījumā mūsdienu naidu un problēmas mēs dēvējam par „trimdu”. Līdzīga pieeja, bez garīgo sakņu skaidrojuma, ir arī leģitīma attieksmē pret cilvēkiem.

No nodarbības, no raksta „Trimda un atbrīvošanās”, 28.11.2012.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa:

Nākamā ziņa: