No kabalas nav jābīstas

No Bāla Sulama raksta „Priekšvārds TES”, 37. p.: No kabalas nav jābīstas, jo kādreiz cilvēki novērsās no Radītāja ceļa divu iemeslu dēļ:

1)      viņi pārkāpa gudro vārdus tajās lietās, kuras aizliegts atklāt,

2)      vai arī tādēļ, ka Kabalas vārdus uztvēra to ārējā nozīmē, tas ir, atbilstoši materiālajiem norādījumiem un pārkāpa bausli: „Netaisi sev elku tēlu vai kādu atveidu”.

Tāpēc šo zinātni patiešām ieskāva nepārvarama siena līdz pat mūsdienām. Daudzi mēģināja, uzsāka studijas, taču nespēja turpināt apgūt šo zinātni aiz nesapratnes un dēļ materiālajiem terminiem.

Vispirms tas attiecas uz pagātni, kad cilvēki vēl nebija pietiekami attīstīti. Tāpēc viņi „baudīja negatavu augli”, kas ir ļoti bīstami. Cilvēkam nedrīkst dot informāciju, kuru viņš vēl nespēj uztvert un kura neder viņa līmenim.

Mēs redzam, ka mūsdienās kabala it kā plaši atklājusies un daudzi cilvēki tiecas pēc šīs zinātnes, katrs atbilstoši savam garam. Vieni pūlas to pielietot slimību ārstēšanai, citi to padara par reliģiju, trešie – par mistiku un „New Age” kustību. Katrs no tās veido savu mācību, ja vien neiekļaujas kabalistiskajā grupā, autentiska skolotāja ietekmē, kurš zina, par ko runā, seko metodikai un pamatojas tikai uz pirmavotiem, to visu iepriekš viņš ir saņēmis no sava skolotāja.

Diemžēl ir daudz grupu, kuras nepareizi studē kabalu, vai arī iekaļ no galvas „Desmit Sfirotu Talmūdu”, it kā mācītos ješivā „Babilonijas Talmūdu”, vai nu pūlas izvilkt no tās kādus mistiskus spēkus. Tā ir cilvēka dabiskā tieksme, viņa vēlme saņemt tūlītēju rezultātu: ņemt kabalas zinātni un traktēt to viņam ierastajos jēdzienos, kā jebkuru citu zinātni.

Cilvēks nesaprot, ka šeit nepieciešams nogaidīt, līdz kabala sāks mainīt viņu pašu. Un tikai pēc tam, kad viņā notiks pārmaiņas, viņš spēs ieiet mācību sliedēs. Šeit nav iespējama kāda cita no formām, izņemot darbu grupā un augstākā spēka atklāšanu, „izņemot kuru, nav neviena cita” – „labestīgā un labu darošā”.

Tāpēc bija, ir un vēl tiks izdarīts ļoti daudz kļūdu, kas saistītas ar kabalas apgūšanu. Taču arī tās ir iekļautas radīšanas programmā. Ja cilvēks sevi neizlabo, tomēr, neskatoties uz to, tiecas laboties, taču neizmanto to pareizi, tad visus šos spēkus, kuri tika paredzēti, lai palīdzētu viņam labošanās procesā, viņš vērš pretējā virzienā. Bez tam, viņš velk aiz sevis citus šajās tukšajās nodarbēs. Jau pēc tam, kad pagājis diezgan ilgs laika posms, viņi beidzot iznāk no šīs ilūzijas un „paklanoties” šai zinātnei, jau nepūlas izdarīt no tās savu personīgo biznesu, bet uzticīgi un pedantiski pilda izlasīto grāmatās un dzirdēto no skolotāja.

Šajā zinātnē nav iespējams saglabāt sev „brīvību”, jo pašlaik brīvība mums nozīmē – darboties atbilstoši sava egoisma norādījumiem. Turpretī kabala ir slepena zinātne, kas slēpta no cilvēka un katra jauna pakāpe atklājas pēkšņi, un nes tādas iekšējas pārmaiņas cilvēkā, kādas iepriekš viņš pat nespēja iztēloties. Tāpēc šeit jāmēro ceļš ar aizvērtām acīm, pildot tos nosacījumus, par kuriem runā skolotājs un par kuriem rakstīts grāmatās.

No nodarbības, no „Priekšvārda TES”, 28.11.2012.

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: