Jautājums: Ar ko atšķiras „trimda” no stāvokļa „lo lišma”?

Atbilde: Cilvēks jūt trimdu jau pēc tam, kad ir atradies uz augstas pakāpes, tāpēc var saprast, ka tagad ir nonācis trimdā. Trimda ir kritums – pēc tam, kad cilvēks kaut ko ir uzzinājis, sajutis, atradies kontaktā ar Radītāju. Tagad viņš jūt, ka zināmā mērā no tā visa ir atslēdzies.

Pirmtēvu pakāpes: Ābrams, Īzaks, Jēkabs, par kuriem stāsta Tora, ir sapratnes, izzināšanas, atdeves sajūtas, Radītāja īpašību, Viņa atklāsmes pakāpes. Turpretī aiziešana Ēģiptes trimdā jau nozīmē sirds apgrūtinājumu, ko cilvēks sajūt jau pēc tam, kad sasniedzis stāvokli, kas dēvēts „pirmtēvi” (sākotnējo stāvokli).

Turpretī „lo lišma” ir cilvēka sākotnējais stāvoklis, cilvēks mācās un pūlas pacelties augšup ar visiem viņam pieejamiem līdzekļiem. Pagaidām vēl viņš atrodas egoistiskajos nolūkos. Viņš sapņo sasniegt atdevi, sajūt šīs īpašības vērtību un vēlētos atdalīties no sevis paša. Taču arī šo atdalīšanos viņš vēlas sevis dēļ, jūtot, cik viņam šajā gadījumā būs labi. Šī sajūta, kurā pat tiecoties uz atdevi, viņš tomēr darbojas sava labuma dēļ, tiek dēvēta par „lo lišma”.

Taču tas notiek tikai pie nosacījuma, ka viņš spēj novērtēt atdevi un ne tādēļ, ka tas palīdz viņam atdalīties no ikdienas rūpēm vai arī cerībā uz garīgo atalgojumu. Viņš vēlas atrasties atdevē, jo šādu ietekmi uz viņu izraisa gaismu. Cilvēks pat nezina, ko nozīmē atrasies atdevē. Taču viņā dzimst jaunas sajūtas, veidojas tādas vēlmes, tieksmes, kas liek novērtēt atdevi. Viņš pat nezina, no kurienes tas nāk. Tas ir gaismas, kas atgriež pie avota, ietekmes rezultāts.

Pēc tam šī tieksme kļūst arvien apzinātāka, un cilvēks pats sāk tai pieturēties. Gala rezultātā viņš nonāk līdz stāvoklim, kad atraujoties no jebkurām personīgajām interesēm, viņš vēlas tikai atdevi.

Šim nolūkam ne vienreiz vien jāiziet caur sirds apgrūtinājumu, jāpārvar vairums šķērļu. Viņam parāda, ka dzīvē paliek viņam sirdij tuvas lietas, no kurām viņš nespēj atteikties, cik lielā mērā viņš joprojām par tām raizējas un nespēj pacelties virs savas egoistiskās mīlestības pret kādiem cilvēkiem vai kaislībām uz kaut ko. Viņš tāpat redz, cik nespējīgs pacelties virs sava ienaida pret kādu vai pret kaut ko.

Gaisma palīdz viņam veikt šādu noskaidrošanu. Un galu galā, ar lielu darbu un lūgšanu, cilvēks nonāk pie tā, ka pūlas pacelties tam visam pāri un „gandrīz” sasniedz atdevi. Tad augstākā gaisma ļauj viņam pabeigt šo pakāpi, kā sacīts: „Pielika pūles – un atrada”.

Galvenais ir paātrināt savu virzību uz priekšu ar intensīvu darbu grupā. Viss atkarīgs no apkārtējo sabiedrības.

No nodarbības, no „TES priekšvārda”, 27.11.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība | Add Comment →