Ābrama grupa iznāca no Babilonijas, sevi realizēja, kļuva par tautu, un sasniedza savas personīgās labošanās beigas Pirmā tempļa līmenī – mohin de-haja gaismas līmenī.

Pēc tam uzreiz sākās kritums – citiem vārdiem, trimdu rinda. Babilonijas trimdas laikā Israēla tauta arvien vēl atradās garīgajā līmenī, augstāk, salīdzinājumā ar iziešanu no Ēģiptes, un tikai pēc Otrā tempļa nopostīšanas Israēla tauta nokrita pilnīgi. Sākumā sašķēlās atdodošās tilpnes, tautas garīgā daļa, bet pēc tam jau – saņemošās tilpnes, tā rezultātā vēlme pakļāvās egoistiskajam nolūkam. Pirmajā posmā altruistiskā vēlme tikai nomainīja vektoru, taču vēl nesašķēlās pa īstam un tikai otrajā posmā sašķeltās saņemšanas tilpnes iekļāvās pasaules tautu vēlmēs, uzgāžot Israēlam visu trimdas smagumu un šodien tas jau nonāk pie sava beigu posma. Salīdzinājumā ar šo, iepriekšējās trimdas bija „īslaicīgi līkloči lejup”, un tikai pēdējā posmā Israēla tauta sajaucās ar visām pasaules tautām, pieslēdzās tām to autentiskajā pretestībā Radītājam.

Tātad, ja visas trimdas tika vērtētas atbilstoši iepriekšējām pakāpēm, tad pēdējā iedzina Israēlu pašā dibenā, atņemot tam visas garīgās gaismas. Babilonijā tā vēl joprojām bija tauta, lai gan nedaudz atdalīta. Tad, kad Amans deva tai stimulu, lai tā varētu saliedēties, Mordehajam, lai apvienotu cilvēkus, bija pietiekami ar hasadim gaismām. Taču šodien ar tām nebūtu vairs pietiekami, par cik sašķelšanās iestigusi daudz dziļāk un prasa jaudīgāku labošanos. Mordehaja laikos ebreji bija atdalīti arī atrodoties  atdevē, taču vēl neizjuta viens pret otru naidu un nesagādātu grūtības apvienot viņus atkal no jauna.

Grāmatas „Šamati” 144. rakstā Bāls Sulams klāsta: „Amans sacīja, ka pēc viņa domām, izdosies iznīcināt visus jūdus”, tas ir, sašķelt viņus vēl vairāk, izraisīt viņos vēl lielāku egoistisko vēlmi, kura sadrumstalos atdodošās tilpnes, piespiedīs ienīst vienam otru un pakļaus saņemošo tilpņu varai.”… Viņi ir savstarpēji nošķīrušies viens no otra un katrs atdalīts no sava tuvākā, tāpēc, protams, mūsu spēks viņus pārspēs. Šāda dalīšanās noved pie cilvēka attālināšanās no Radītāja, un Viņš nespēs tiem palīdzēt, ja cilvēki no Viņa ir atrauti”. Tādi ir likumi: gaisma nespēj iedarboties uz atdalītām vēlmēm.

„… Tāpēc Mordehajs devās labot šo trūkumu, kā sacīts: „Jūdi sapulcējās, lai nosargātu savas dvēseles”. Tas ir, pateicoties apvienojumam, izglāba savas dvēseles”. Nav nekā cita, izņemot apvienojošā spēka un atdalošā spēka. Otro pārstāv Amans, Faraons utt., bet pirmo – gluži otrādi, ikvienas paaudzes taisnīgie.

Tādējādi „trimda” un „atbrīvošanās” tiek vērtēti atbilstoši vienotības vai nepilnuma pakāpei. Nevajag iztēloties kaut kādus laika periodus, attālumus, tautas… Visa lieta ir vienotībā: tauta apvienojās vairāk – Pirmā tempļa pakāpe, apvienojās nedaudz mazāk – Otrā tempļa pakāpe, vēl mazāk – trimda, kurā stāvokļi tāpat ir atkal atkarīgi no saliedētības.

Visi nešķīstie spēki, kas virzīti uz dezintegrāciju, atmodina Israēla tautā egoistisko vēlmi. Taču aiz šiem spēkiem, bez šaubām, stāv Radītājs, jo nav neviena cita, izņemot Viņu. Viņš izraisa šos spēkus, lai tauta sajustu sava stāvokļa smagumu, izjustu nelaimes un, aiz bezizejas, sāktu mosties pretim vienotībai.

Tātad īsta trimda ir tad, kad visas atdodošās tilpnes strādā Faraona labā. Tās būvē Faraonam bagātās pilsētas Pitomu un Ramzesu, citādi sakot, strādā, tiecoties uz atdevi, bet viņu darba augļi nonāk pie egoistiskajām vēlmēm. Tā arī ir atdeve saņemšanas dēļ, kas papildina egoisma „lādi”. Pat tie, kuri nepiekrīt, nespēj iziet no šīs verdzības, jo egoistiskais labums notur viņus pašmīlības čaulā, liekot arī turpmāk atdot, lai varētu piepildīt savas saņemošās tilpnes/ vēlmes. Līdz ar to vēlmes aug, mūžīgi paliekot neapmierinātas, un mēs griežamies šajā ritenī, līdz sākam saukt Radītāju – citiem vārdiem, līdz sākas globālā krīze.

Tieši tas patreiz arī notiek. Cerēsim, ka mums izdosies atmodināt un aizraut līdzi „ēģiptiešus”…

No nodarbības, no raksta „Trimda un atbrīvošanās”, 27.11.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Izraēla un pasaules tautas | Add Comment →