Izzināt, lai saprastu

Mans prāts un manas jūtas, visas manas pašizpausmes, roka, kura raksta, ausis, kuras dzird, – viss manī iekārtots attiecīgi šai pasaulei. Ar savu esošo dzirdi es nevaru sadzirdēt eņģeļu dziesmu. Iespējams, kāds varbūt to dzird, taču tādā gadījumā viņš nav vesels. Esmu ierobežots noteiktā uztveres diapazonā un nespēju izrauties ārpus tā robežām.

Un attiecīgi es nevaru izpaust to, ko nesajūtu – parādības, kuras paliek ārpus maniem maņu orgāniem. Pieņemsim, esmu apgarots ar ideju par garīgo pasauli, manī kas notiek, kaut kas izpeld, uzliesmo… Taču, kā to izpaust? Gribot negribot es vēršos pie vārdiem analogiem, kas apraksta līdzīgas parādības. Piemēram, es stāstu par garastāvokļa augšupejām un kritumiem attiecībā pret kaut ko fiziskajā stāvoklī, taču nebūt ne īstenajos, garīgajos pacēlumos un kritumos.

Mēs vienmēr ņemam mūsu pasaules vārdus, jo citu vārdu mums nav. Turklāt, ja mēs izmantojam citus vārdus, piemēram AVAJa (הויה), tad mums tā ir „mantra”, slepenais kods. Mūsu pasaulē nav analogu līdzīgiem garīgajiem terminiem. Kabalisti līdz tiem nonāca, kad bija izzinājuši atbilstošas garīgās parādības un redzēja, ka to zari neaizsniedzas līdz mūsu pasaulei. Šeit nav Augstākā spēka (Elokim), nav „eņģeļu”. Un tas nozīmē, ka man jādod tiem nosaukumi, piešķirot attiecīgo spēku vārdus, vai arī jādod tiem nosaukumi, kuri nenāk no autentiskas uztveres. Un tad es ņemu šos nosaukumus no gaismu un tilpņu savstarpējās saiknes.

Piemēram, es saku: „Dievs žēlīgais, žēlsirdīgais un labvēlīgais…” Ko es paužu ar līdzīgiem aprakstiem? – Savas emocijas: raudas vai smieklus, prieku vai bēdas. Tās ir manas jūtas, kuras izjustas garīgajā stāvoklī, un tām es piemeklēju piemērotu materiālo izteiksmi. Tas izpaužas mūsu pasaulē, pēc tam, kad tā garīgais analogs veicis ceļu mērojot visas pasaules – no saknes uz zaru.

Jautājums: Vai „sestā maņa” izraisa iedarbību uz pārējo piecu maņu orgānu uztveri?

Atbilde: Ja augšienē, saknē, es izzinu sava darba rezultātu, tad apakšā saprotu to, kas notiek zarā. No saknēm kabalists raugās uz zariem un redz visu parādību cēloņus mūsu pasaulē.

Bāls Sulams rakstā „Kabalas zinātnes būtība” raksta: „Sākumā jāizzina augstākās saknes tādas, kādas tās ir garīgajā, augstāk par jebkuru iztēli – ar tīru izzināšanu. Pēc tam, kad cilvēks pats precīzi izzina augstākās saknes ar savu saprašanu, viņš var raudzīties uz konkrētajiem zariem šajā pasaulē un zināt, kādā veidā katrs zars korelējas ar savu sakni augstākajā pasaulē saskaņā ar visiem kvantitatīvajiem un kvalitatīvajiem raksturojumiem”.

No nodarbības pēc raksta „Kabalas zinātnes būtība”, 19.11.2012.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: