Ābrama mājas

Rambams, Mišna Tora, likumi par elkdievību: Četrdesmit gadu vecumā Ābrams iepazina savu Veidotāju, piecēlās kājās un skaļi uzsauca visai tautai, vēloties cilvēkiem darīt zināmu, ka ir viens Dievs visai pasaulei un ir jākalpo Viņam.

Pulcēdams cilvēkus, viņš devās no pilsētas uz pilsētu, no zemes uz zemi, līdz viņam pievienojās tūkstoši un desmiti tūkstošu. Un tie – Ābrama māju cilvēki. Viņš iesakņoja viņu sirdīs diženu sakni un sacerēja par to grāmatas. Un šis pamats stiprinājās starp Jēkaba dēliem un starp tiem, kas viņiem piebiedrojās un pasaulē radās tauta, kas zināja Radītāju.

Tie ir avoti, ebreju tautas pamats. Pirms apmēram trīs ar pusi tūkstošiem gadu Ābrams, viens no seno babiloniešu priesteriem, atklāja, ka visu pārvalda Augstākais spēks, labestīgs un darošs labu. Šī spēka mērķis – novest visu pasauli, visus cilvēkus pie saplūsmes ar to, lai katrs varētu sajust, ka viņš ir dalībnieks starp visiem, ka visa realitāte ir pievienota viņam.

Līdz ar to cilvēks paceļas augšup uz Augstākā spēka pakāpi. Ikviens to sasniedz, apvienojoties ar visiem vienā veselumā.

Šī metodika dēvēta par kabalas zinātni (burtiski: saņemšanas zinātne), par cik cilvēks strādā ar savu saņemošo vēlmi, ar vienīgo pasaules materiālu, radījumu. Vairāk mums nav uz ko bāzēties. Pastāv arī citi iemesli, kas pamato šādu nosaukumu: piemēram, kabala skaidro, kā saņemt Radītāja atklāsmi.

Lūk, Ābrams veica Babilonijā lielu izplatīšanas darbu un cilvēki, kuri viņam piebiedrojās, tiek dēvēti par „Ābrama mājām”. Viņš bija spiests aiziet ar viņiem, izrauties no Babilonijas, par cik tika pakļauts draudiem un naidam. Tūkstoši skolnieku devās kopā ar viņu un nonāca līdz hananu zemei.

Kopš tiem laikiem šī grupa apvienojās saskaņā ar mīlestības pret tuvāko kā sevi pašu likumu un pakāpeniski, soli pa solim virzījās uz priekšu mērojot garīgo ceļu. Saņemošās vēlmes materiāls, virs kura pacēlās Ābrama skolnieki, kuri bija aizgājuši no Babilonijas, ar katru reizi kļuva arvien cietsirdīgāks, egoistiskāks, bet viņi saliedējās paceļoties tam pāri, vēl un vēl.

No Ābrama pakāpes viņi pacēlās augšup līdz „Īzaka” pakāpei, tas ir, atklāja kreiso līniju, sliktas attiecības – un prata pacelties tam pāri, sākotnēji saprotot, ka visu notiekošo ar viņiem izraisījis vienotais Spēks, Radītājs, ka Viņš audzina viņus, ka nav neviena cita, izņemot Viņu un nav cita mērķa, izņemot saplūsmi. Visas darbības tiek virzītas uz to, un ja cilvēks pieturas virzienam, ja pareizi pieņem vienotā Spēka aicinājumus un pareizi uz tiem atsaucas, tad virzās pretim saplūsmei.

Ābrama sekotāji turpināja darbu ar vēlmi, viņi noskaidroja, ka nav iespējams pagaidām izmantot „Izmaēla” un „Eisava” spēkus cilvēkā un pacēlās augšup līdz „Jēkaba” pakāpei. No tās radās „Jāzepa” pakāpe, tā ir jau vidējā līnija, pamats (Jesod), pareizas attieksmes, pareizas pieejas realitātei, labošanai sākums, līdz brīdim, kad cilvēks saprot un sevī savāc šīs lietas.

Tad viņš nonāk līdz vēl sliktākai un smagāgai pakāpei ar nosaukumu „Ēģiptes trimda”. Šeit viņam atklājas vēl lielākas vēlmes un domas, vēl lielāks juceklis – tādā veidā cilvēks turpina ceļu. Viņa egoisms aug, taču viņš pūlas veikt savu darbu, līdz tas kļūst nepanesams līdz tādai pakāpei, ka viņš vairs nespēj turēties pie principa „nav neviena cita, izņemot Viņu” un virzīties uz priekšu. Pēc „četrdesmit deviņiem svētības vārtiem” viņš nonāk līdz „piecdesmit nesķīstības vārtu” slieksnim – pilnas atrautības no mērķa un no saplūsmes ceļa briesmu priekšā. Tad pēdējiem spēkiem viņš sauc pēc palīdzības un izpelnas ar to pacelšanos augšup pāri savam egoismam – „iziešanu no Ēģiptes”.

Taču arī ar to nav pietiekami. Tagad viņam jāstrādā, lai visas daļas, kuras iepriekš laboja pēc kārtas,  savienotos kopā, viņam jāapvieno visi šie periodi. Runājot citādi, cilvēks atrodas Sīnaja kalna pakājē…

Tātad, iekšējais darbs izpaužas tāpat kā ārējais – grupā. Tajos laikos Israēla dēli šos stāvokļus izgāja arī materiālajā līmenī, līdzās garīgajam. Līdz Tempļa nopostīšanai zars un sakne bija saliedēti viens ar otru.

Turklāt mums mūsu laikmetā jāpieņem visas šīs lietas, jāizlabo sašķeltība un jāatgriežas pie izlabotā stāvokļa, līdzīgi tai pašai grupai, saskaņā ar tiem pašiem likumiem. Tad mēs nonāksim pie saplūsmes un īstenosim mērķi. Un šajā nozīmē arī mēs tiekam dēvēti par „Ābrama dēliem”, „Ābrama mājām”.

No nodarbības par tēmu „Israēla tautas loma”, 23.11.2012.

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed