Redzēt pasauli tādu, kāda tā ir

Kongress Novosibirskā, 1. nodarbība

Kabala – īpaša zinātne, kas principā izskaidro visu. Taču tā ir jāizzina. Šī zinātne tiek izzināta ne ar to prātu un ne ar tām vēlmēm, ar kuriem esam piedzimuši, – ne caur mūsu būtību.

Mēs piedzimstam “dzīvnieciskajā” līmenī, un mums jāattīsta sevī nākamā līmeņa īpašības – pakāpi “Cilvēks” (“Ādams”), kas nozīmē: “līdzīgs” (dome) Augstākajam spēkam.

Materiālajā realitātē mēs tāpat arī saņemam visus iespējamos signālus no apkārtējās pasaules atbilstoši mūsu līdzībai ar to. Atkarībā no tā, kādā diapazonā un ar kādu jutību strādā mani dzirdes, redzes un pārējie maņu orgāni, es arī uztveru apkārtējo pasauli, lai gan tajā  pastāv vēl milzīgs frekvenču, visu iespējamo avotu daudzums, kurus es neuztveru. Tādējādi es uztveru pasauli tikai tajā diapazonā, kurā noskaņoti mani maņu orgāni vai ierīces, kuras es varu radīt, lai šos diapazonus paplašinātu un ne vairāk. Mēs neradām to, kā mums nav, mēs tikai palielinām to, kas mums ir.

No otras puses, lai atklātu Augstāko spēku, mums jāizveido sevī papildu, pilnīgi jauns sajūtu orgāns. Kvalitatīvi jauns. Tāpēc, ka visi mūsu maņu orgāni tendēti uz saņemšanu, uz egoistisko nolūku saņemt savā labā, un tāpēc mēs uztveram no apkārtējās pasaules tikai to, kas attiecas uz mums: ko labu tā var mums dot un ko sliktu.

Sākotnēji es uztveru pasauli caur manu piecu maņu orgānu filtru – tikai tajās frekvencēs, uz kurām esmu noskaņots. Bez tam pastāv mans egoisms, kurš visu filtrē tikai saskaņā ar vienu principu: „Vai man no tā būs labi vai slikti?”. Ja mūsu milzīgajā vēlmē uz kaut ko nav atsauksmes, potenciālā labuma vai kaitējuma novērtējuma, tad es to neuztveru, neredzu. Mēs uztveram tikai to, kas vajadzīgs mūsu vēlmei, tas ir, vai nu pozitīvo, vai nu tai negatīvo. Vai tas man var nodarīt kaitējumu, vai arī var piepildīt – to tad es redzu.

Pie šādas pieejas, pat ja mēs paplašināsim mūsu maņu orgānus, radot dažādas ierīces, mikroskopus un tā tālāk, tas nelīdzēs, tāpēc ka mūsu egoisms, kurš stāv aiz šīm ierīcēm, joprojām visu šķiro atbilstoši savai skalai.

Par šo tēmu jau ir daudz psihologu un fiziķu darbu. Attiecībā uz mūsdienu fiziku, tajā ieviests jauns „novērotāja” jēdziens. Sākumā Ņūtona fizika apgalvoja, ka Visums ir tāds, kādu mēs to redzam. Aina šķita diezgan vienkārša, lai gan Ņūtons studēja kabalu, kā arī speciāli apguva ivritu, lai lasītu visus sacerējumus oriģinālvalodā.

Pēc tam jau Einšteins un tālāk Hjū Everets nonāca pie pilnīgi citādas jautājuma nostādnes: pasaule, kas atrodas mums apkārt, nav tāda, kādu mēs to uztveram. Tā ir pilnīgi citāda. Taču šo pasauli uztverot, mēs mainām, laužam to savās īpašībās. Novērojot kādus fiziskus notikumus, ar vienu savu novērojumu mēs ienesam šajos notikumos sagrozījumus, un rezultātā tie vairs nav tādi, kādi bija bez mums.

Tātad par maz, ka mēs visu uztveram caur sava egoisma filtru, pie tam pat vienkārši paveroties uz kaut ko, mēs ar savu dalību iejaucamies pasaules ainā. Paraugies uz zvaigzni, un tā jau ir citāda tikai no tā, ka tu uz to biji palūkojies, – un to saka fiziķi.

Mūsdienās mēs cieši pietuvināmies sapratnei par to, ka pastāv citāda pasaules uztvere – nevis tā formālā, kas bāzējas uz mūsu dzīvnieciskajām īpašībām. Kabalas zinātne atklāj to vienkāršā veidā. Tā klāsta: sava ierastā maņu orgāna vietā – egoisma vietā, kurā tu saņem tikai to, kas tev ir izdevīgi, izveido citu orgānu. Padari to par pilnīgi citādu, vērs to uz atdevi. Un ja šī sava jaunā uztveres orgāna īpašības tu attīstīsi tā, lai tās tiktu vērstas uz ārieni, tad spēsi noteikt, kāda šī pasaule ir īstenībā. Tu redzēsi to pilnīgi citādu, tu redzēsi to īstu. Turklāt tu sevi mainīsi. Un šis jaunais sajūtu orgāns, kurš tev izveidosies, tiks dēvēts par „dvēseli”.

Patiesībā nav svarīgi, kā to nosaukt. Tā vai citādi, taču jaunajā orgānā ārējo pasauli tu uztversi „neskartu” – tādu, kāda tā ir. Tu redzēsi tās spēkus, saiknes, mērķus utt. Tu ar to tik lielā mērā adaptēsies, tik lielā mērā saistīsies, ka viss, kas atrodas tavā egoismā, tavs dzīvnieciskais stāvoklis, dzīvnieciskais ķermenis, vienkārši „atmirs’. Proti, tu to nejutīsi – tik mikroskopiska tev liksies esošā dzīves sajūta salīdzinājumā ar to, ko tu sajutīsi, kad atklāsi pasauli, kura atrodas ārpus tevis un eksistēsi tajā.

Lūk, kurp cilvēku virza kabalas zinātne.

No 1. nodarbības Novosibirskas kongresā, 07.12.2012.

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: