Otrgadnieku nelaimes

Bāls Sulams „Kabalas zinātnes būtība”: Kabalas zinātne ir ne vairāk un ne mazāk kā sakņu kārtība, kas nonāk lejup cēloņu un seku ceļā saskaņā ar nemainīgiem un absolūtiem likumiem, kuri saplūst un noved pie viena ļoti cēla mērķa, kas dēvēts par Radītāja Dievīguma atklāsmi Viņa radījumiem šajā pasaulē.

Kabalas zinātne atklāj atsevišķam cilvēkam vai visai cilvēcei kopumā obligātu, posmsecīgu attīstības ceļu, kas pakļaujas absolūtiem likumiem un kas no tekošā stāvokļa virza uz labošanās beigām. Kabala skaidro, kādi līdzekļi cilvēkam palīdz iziet šo ceļu un kādi spēki iedarbojas uz viņu nepārtrauktas virzības uz priekšu gaitā saskaņā ar  Dabas gribu, vai arī pateicoties apzinātai dalībai, kad viņš iegulda savu artavu personīgajā attīstībā. Visas mūsu attīstības detaļas, sākot no esošā stāvokļa un līdz labošanās beigām, mēs atklājam sistēmā ar nosaukumu „kabalas zinātne”.

Tādējādi nav svarīgākas un mums nepieciešamākas zinātnes – īpaši tagad, kad esam pabeiguši attīstību nedzīvajā, augu un dzīvnieciskajā līmenī. Iepriekš mēs vēl nespējām apgūt kabalas zinātni un to izmantot, tāpēc tā neatklājās. Taču tikko mēs iegūstam spēju to pielietot un savai dabiskai, savlaicīgai attīstībai pievienot paātrinājuma elementu, citiem vārdiem, forsēt attīstību, to saprast un apzināties, – kabalas zinātne atklājas un liek mums to izmantot.

Šeit, protams, jāņem vērā, ka mēs nespēsim arī tālāk attīstīties tādā veidā kā iepriekš. Ja pienācis laiks apzināti un ar sapratni piedalīties procesā, katrā ceļa solī, tad bez šīs dalības es nespēšu virzīties uz priekšu, nespēšu pāriet no viena stāvokļa citā, no pakāpes pakāpē. Cilvēciskajā attīstības līmenī vairs nav iespējams attīstīties „automātiski”, vienīgi spēku ietekmē, kā tas bija nedzīvajā, augu un dzīvnieciskajā līmenī.

Tas līdzinās pāriešanai no pirmās klases uz otro: ja neesmu tai gatavs, mani atstās uz otro, uz trešo gadu, mani sodīs un ierobežos rotaļās, aizliegs saldumus un liks mācīties, līdz būšu pabeidzis visus uzdevumus. Man pašam ir jāpabeidz pirmā klase. Šeit nenostrādās spiediens, kas raksturīgs iepriekšējām pakāpēm, kuras neprasa personīgo ieguldījumu. Man jāvirzās uz priekšu nevis kā dzīvniekam, bet kā cilvēkam, iegūstot gudrību un sajūtu, apzināti piedaloties savā izaugsmē.

Ja šodien cilvēce meklē iespēju kā darboties ar vecajām metodēm, tad tā izraisa arvien jaunas nelaimes, – lai galu galā saprastu apzināta progresa nepieciešamību. Cilvēkam jājūt un jāsaprot savas attīstības kārtība, jāredz mērķis, kas atrodas priekšā, jāvirzās uz priekšu, lai to sasniegtu.

Tādējādi pasaule nespēs attīstīties bez kabalas zinātnes tālāk, nesmeļot to no mums un neizmantojot pēc nozīmes. Tas vienkārši nav iespējams. Nelaimes turpināsies, un cilvēki izjutīs ciešanas, līdz sadzirdēs to, ko mēs pūlamies viņiem pateikt. Tāda ir mūsdienu laikmeta specifika.

Turpretī mums no savas puses jāizrāda maksimāli laipna, labvēlīga un maiga attieksme, lai pasniegtu kabalas metodiku visās iespējamās formās, – lai tikai cilvēkiem būtu vieglāk tai pietuvināties. Nepieciešams, tā teikt, orientēties uz lietotāju, kā sacīts: „Audzini pusaudzi atbilstoši viņa ceļam”.

Un tomēr, kamēr Israēla tauta un pēc tam visa pasaule nenodibinās kontaktu ar kabalas zinātni, cilvēkus uz apvienošanos mudinās arvien jaunas nelaimes.

No nodarbības pēc raksta „Kabalas zinātnes būtība”, 14.11.2012.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed