Ikviens, kurš lasa šo vēstuli – arī ir izredzētais!

No Bāla Sulama vēstules (Nr. 9): Un tagad es uzzināju, kādu milzīgu priekšrocību man žēlīgi devis Radītājs salīdzinājumā ar visiem maniem laikabiedriem. Es ilgi pūlējos izzināt, kāpēc pēc Radītāja vēlmes tiku izraudzīts no visiem pārējiem, ņemot vērā visu manu niecību un grēcīgo dabu, kas piemīt visam mūsu laikmetam.

Un kad es iedomājos patieso šīs izredzētības pakāpi, tad izbrīnījos par labvēlību, kādu man izrādījis Radītājs, Kurš no šā brīža un uz mūžīgiem laikiem novērsa manā sirdī visus jautājumus par garīgā darba nepieciešamību. No šodienas un uz mūžiem es jūtu pienākumu nemitīgi strādāt „kā iejūgts vērsis un ēzelis zem smagas nastas”, dienām un naktīm nepārtraukti meklēt vēl kādu iespēju, kas ļauj sniegt baudu savam Radītājam.

Līdz pat šai dienai šis ir mans ilgotais darbs un esmu gatavs to darīt nepārtraukti septiņdesmit gadus, pat neredzot tajā nekādus panākumus un veltīt tam visas manas dzīves dienas, lai tikai būtu pārliecināts, ka mēroju saplūsmes ar Radītāju ceļu, par kuru uzzināju iepriekš.

Tādējādi es varu atbrīvoties no visām šaubām un vēsmām, kas novirza no garīgā darba, ņemot vērā manu niecību, un visu dienu domāt un jūsmot par darba dižumu Radītāja labā, šis darbs ir tik cēls, ka to nav iespējams nodot vārdiem.

Neviens no mums nezina, kads liktenis viņam ir paredzēts, kāda ir viņa dvēseles sakne. Visi uzsāk no mazas vēlmes, kas tiecas pēc garīgā un viņiem tā ir jāattīsta – katram tajā pakāpē, kādā šī vēlme viņā runā un cilvēks pūlas tajā ieklausīties un izpildīt vēlmes prasību, to realizējot caur sabiedrību.

Cilvēka uzdevums – izveidot apkārtējo loku, kurā viņš spēs attīstīties. Tas ir gluži kā mātes klēpī, taču mums tas ir jāizveido pašiem. Katrreiz atbilstoši savai virzībai uz priekšu mēs veidojam šo mātes klēpi, veidojam sabiedrību, grupu, pastāvīgi ieguldot pūles, lai pievienotos skolotājam, biedriem, grāmatām. Tas viss ir līdzekļi saplūsmes sasniegšanā ar Radītāju.

Ja cilvēks ieklausās  un pareizi izmanto šo vienīgo līdzekli: apkārtni, kas parūpēsies par viņa garīgo attīstību, tad viņš pastāvīgi to nostiprina un barojas no tās. Viņš cieši pieslienas grupai un, pateicoties šai saplūsmei, pievienojas spēka avotam, kas pārplūst pie viņa caur sabiedrību, virza viņu augšup, ikreiz nesot jaunus nolūkus, turpmāko attīstību un jaunu redzi. Tādā gadījumā viņš virzās uz priekšu.

Tā iesāk visi – gan dižie kabalisti, gan vienkārši cilvēki. Neviens nezina, kāds tieši būs viņa ceļš. Viņa uzdevums paredz izmantot tikai to vienīgo, viņam doto līdzekli un izveidot sev grupu, izvēlēties pareizo sabiedrību, tādā veidā realizējot savu gribas brīvību.

Ja tieši tajā cilvēks iegulda pūles, tad ietaupa  daudz spēku un viņam atliek pietiekami laika un iespēju tam, lai sasniegtu mērķi. Turpretī, ja nē, tad gala rezultātā viņš atklās, ka dzīve ir pagājusi, bet viņš neko nav paguvis tajā veikt. Viss atkarīgs no tā, cik precīzi viņš koncentrējas uz šo jēdzienu, lai ļautos vienīgajam līdzeklim, kas atrodas viņa rokās.

No sagatavošanās nodarbībai, 14.11.2012.

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Nākamā ziņa: