Kabala – zinātne un sistēma un Radītāja izzināšanas realizācija. Mūsu mērķis ir atklāt Viņu, tādējādi nav augstākas un savarīgākas zinātnes par šo. Jebkura gudrība tiek vērtēta atbilstoši tās mērķim. Kabala ir kompleksa: tā ne tikai skaidro darbību kārtību, bet arī pavada mūs visa realizācijas procesa garumā.

Rakstā „Kabalas zinātne un tās būtība” Bāls Sulams raksta: „Kopumā kabalas zinātne – Radītāja atklāšana visos iespējamos ceļos, visās stadijās, kas atklājas pasaulēs un kuras jāatklāj nākotnē visās izpausmēs, kādas reizēm var atklāties tikai pasaulēs, līdz visu paaudžu beigām”. Bez tam Ramhals grāmatā „138 gudrību vārti” raksta: „Visa kabalas zinātne paredzēta tikai tam, lai izzinātu augstākās gribas pārvaldi: pamatojoties uz ko, tā ir radījusi visus šos radījumus, ko vēlas no tiem un kāds būs pasaules visu apgriezienu rezultāts”.

Lūk, Bāla Sulama vārdi no raksta „Kabalas zinātnes būtība”: „Šī zinātne ir ne vairāk un ne mazāk kā sakņu kārtība, tās nonāk lejup cēloņu un seku ceļā saskaņā ar negrozāmiem un absolūtiem likumiem, kuri nosaka vienu ļoti cēlu mērķi, kas dēvēts par Radījuma Dievīguma atklāsmi Viņa radījumiem šajā pasaulē”.

No kāda augstākā avota, kurš man nav zināms, lejup nonāk sakņu ķēde, kuru mērojot, es kā radījums varu sasniegt Radītāju. Sākumā, ceļā no augšienes lejup, Radītājs arvien vairāk Sevi samazina, bet mana saņemošā vēlme aizvien vairāk aug, līdz izzūd visas saknes, atstājot man no tām pēdējo – punktu sirdī (•). Turpretī ceļā no apakšas uz augšieni es reizi pēc reizes nedaudz atklāju Radītāju, pielīdzinos, iepazīstos ar Viņu, mērojot ceļu caur 125 saknēm.

Tādā veidā mani ar Radītāju saista sistēma, kā arī ceļa mērošana. Ceļa mērošanas instrukcija un pats ceļš no punkta A uz punktu B, tas viss – kabalas zinātne. Kabalas zinātne ir līdzeklis, kas ļauj atklāt Radītāju.

Starp Radītāju un radījumu atrodas kāpnes. Tās ved no radījuma īpašībām līdz Radītāja īpašībām un virzības gaitā uz priekšu abu īpašības savstarpēji savienojas – no nulles līdz simts procentiem. Lūk, tā ir kabala: tā klāsta nevis par Radītāja kā tāda īpašībām un ne par radījuma kā tāda īpašībām, – tā ir man neizzināmā būtība. Es apgūstu tikai Radītāja un radījuma savstarpējās attiecības – formu, kas ietērpta materiālā. Šo formu es varu izzināt, es to pazīstu, jūtu, saprotu, tā ir man pieejama. Es nezinu, ko nozīmē Radītājs un radījums viens no otra atsevišķi – es izzinu tikai viņu savienojumu.

Man ir pietiekami ar šīm kāpnēm, lai apliecinātu savu Es attiecībā pret radījuma īpašību un attiecībā pret Radītāja īpašību. Mans Es ir vidējā līnija (zīmējumā – zaļā krāsā), ne radījums un ne Radītājs. Radījums ir saņemošā vēlme. Turpretī autentiskais „Es” ir atdeves forma, kurā es ietērpju saņemošo vēlmi, kad veidoju sevi pēc līdzības Radītājam. Gluži kā no māliem es veidoju šos apveidus, pēc tam Radītājs iepūš tajos dzīvību un „lelle” atdzīvojas.

Tā notiek uz katra pakāpiena. Tā ir „nešķīsteņa” realizācija, tas ir, radījuma, kurš nonāk līdz Radītāja pakāpei, – citiem vārdiem, Radītāja atklāsme radījumam arī ir kabalas zinātne.

No šejienes izriet, ka mums dzīvē nav citas nodarbošanās, kā tikai nodrošināt savas dienišķās vajadzības, bet viss pārējais jāvelta šai zinātnei. Mūsdienās mēs jau nonākam pie bāzes līmeņa. Pati dzīve, krīze attīrīs mūs no parmērībām dažu gadu laikā, iespējams, ātrāk. Tad aiz bezizejas pasaule atklās, ka tūkstošiem gadu mērojusi kļūdainu kursu un tagad tai ir jāmaina virziens. Patiesībā, protams, tā nebija kļūda, bet priekšdarbs – iepriekšējo attīstības pakāpju realizācija – nedzīvās, augu un dzīvnieciskās, – lai gala rezultātā nonāktu pie kabalas zinātnes.

No nodarbības pēc raksta „Kabalas zinātnes būtība”, 12.11.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabala | Add Comment →