Jautājums: Ja pajautāsim bērnam: „Ko tu vēlies?”, tad vienmēr atradīsies mazais cilvēciņš, vēl dzīves nenomocīts, kurš sacīs: „Vēlos būt burvis!”. Būtībā mūsu problēma ir tajā apstāklī, ka vairs neprotam vēlēties ļoti daudz un ļoti stipri. Dzīve mūs ir pieveikusi, likusi kļūt par maziņiem, izciest, mocīties, velēties, lai nebūtu ciešanu: „Tikai neaiztieciet un būs labi”.

Atbilde: Mēs visu savu dzīvi nodarbojamies tikai ar to, ka pūlamies atbrīvoties no ciešanām, tā vietā, lai nonāktu pie īstiem piepildījumiem, baudas, izzināšanām (tas mums nav). Mūsu eksistence mūs nospiež. Tā, protams, ir liela cilvēces nelaime. Un cilvēks, kurš to apzinās, saprot, ka dzīvei šādā veidā nav jēgas.

Taču, vai dzīvei ir jēga citādā veidā? Kad uzdod sev šo jautājumu, tad, iespējams, jau sāc redzēt kādu izeju.

Replika: Ja pajautāt bērnam, ko nozīmē būt burvim, tad viņš sacīs: „Es iedomājos vēlēšanos, un tā piepildās”.

Atbilde: Cilvēks to var sasniegt. Pie tam mūsu attīstības rezultātā mums tas ir jāsasniedz!

Taču neskatoties uz to, ka nebūt nav viegli novērsties no materiālās dzīves un sākt nodarboties ar citu izzināšanu, augšupeju, redzēt pasauli citādā veidā, – to spēj katrs un it visā. Kopumā daba mūs virza uz to, lai mēs kļūtu burvji.

Burvis – tas, kurš iedomājas vēlēšanos un pats to arī piepilda, sasniedz. Iedomājies un saņēmi!

Tas ir, kad tu sāc izzināt dabu, tās mūžību, pilnību, tad sāc ne vienkārši iztēloties: „Vēlos mājiņu pie upes, jahtu” utml., bet saproti, ko patiešām vēlēties!

Pirmkārt, tu pārstāj vēlēties ko materiālu, tas tevi nepiepilda, tai pašā mirklī tu pacelies augšup uz nākamo līmeni. Tāpēc mēs vairs nerunājam par dzīvnieciskajiem vai vispārcilvēciskajiem mūsu pasaules piesātinājumiem, baudām.

Cilvēks acumirklī paceļas uz citu līmeni – izzināšanas līmeni. Viņu sāk aizraut dabas harmonija un piepilda tieši tas ainas redzējums, kā staro spēki, kas mūs vada, kā tie mūs modina, virza uz priekšu.

Viņam rodas tieši šādas vēlmes. Es nesaku, ka tās sakotnēji ir katram – nē. Tās mostas cilvēkā, kurš patiesi aizraujas ar dzīves būtību un vēlas kļūt burvis. Tas ir, lai kļūtu par burvi, tev jāpaņem rokās milzīgs aparāts, šī vadības sistēma.

Tikai tad tu sāc redzēt, apzināties, saprast sistēmu, tad tu patiešām sāc piepildīties ar tās harmoniju.Tā ir visaugstākā bauda! Tādā mērā tu pietuvinies, iekļaujies šajā sistēmā, sajūti tās mūžību, pilnību. Tu vairs sevi neasociē ar savu iznīcīgo dzīvniecisko miesu, jo atrodies „Cilvēka” līmenī, nevis dzīvnieka līmenī. Tavs ķermenis var nomirt, turpretī tu izzini pilnīgi ciādas vēlmes un tajās eksistē.

Cilvēkam vairs nav tādu vēlmju, kuras viņā rastos, bet nespētu piepildīties. Ja šo vēlmju virzība ir saskaņā ar dabas vispārējo sistēmu, tās noteikti tiks piepildītas. Tās ir vēlmes, kas virzītas uz atdevi un mīlestību.

No TV raidījuma „Sarunas ar Mihaelu Laitmanu”, 11.03.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Audzināšana un bērni | Add Comment →