Vienotības šķirsts vētraino dzīves ūdensplūdu vidū

No Rabaša raksta „Ūdensplūdi darbā”: Zoar Grāmata klāsta: „Viņš ieraudzīja, ka nāves eņģelis tuvojas kopā ar ūdensplūdiem un tāpēc noslēpās šķirstā”. Tas ir, saprata, ka pretenzijas pret Radītāju un garīgo darbu atņem viņam dzīvības garu un tāpēc pārgāja uz ticību augstāk par zināšanām, Binas īpašībās, vēlmē atrasties tikai atdevē, neko nesaņemt un priecāties par savu likteni, uzskatot verdzību Radītājam par milzīgu godu.

Cilvēka uzdevums – organizēt sev sabiedrību, kas pastāvīgi viņu virzīs uz mērķi, cildinot tā svarīgumu. Viņam jārūpējas, lai izveidotu šo sabiedrību pēc iespējas lielāku un svarīgāku par sevi. Taču viņam to, gluži otrādi, traucē izdarīt, sūtot jautājumus: „Kas Radītājs tāds ir, lai Viņu klausītu?” un „Ko tev dod šis darbs?”

Viņš sāk šaubīties, kādēļ nodarboties ar iekšējo darbu, kāda tam jēga? Rodas visi iespējamie traucēkļi šajā darbā, kas nāk no ģimenes un no dažādiem citiem avotiem. Tikai tuvāko sabiedrība palīdzēs cilvēkam noturēties šajā ceļā, nekādi citi faktori nepastāv. Cilvēkam ir jāsaprot, ka viņam pašam nepiemīt nekādi spēki.

Šeit norisinās divu spēku karš: no labās puses atrodas sabiedrība, kas izstaro uz cilvēku vienotības spēku un tās iekšienē – mērķa svarīgums. Turpretī no otras puses paceļas egoistiski jautājumi, kurus sūta Radītājs: „Kas?” un „Ko?”, kuri laika gaitā pārvēršas par īstiem vētrainiem ūdensplūdiem.

Viss atnāk no augšienes, no viena avota, taču, ja cilvēks no labās puses pūlas nodibināt spēcīgu sabiedrību savam atbalstam, tad ar to viņš realizē savu vienīgo izvēles brīvību. Un tad pretmetā tam, no kreisās puses, Radītājs organizē viņam traucēkļus.

Nonākot starp šiem diviem spēkiem, kas pretojas viens otram, cilvēks pilnīgi sapinas, raud, jūtas bezpalīdzīgs līdz tādai pakāpei, ka viņam atliek tikai aizmukt prom vai cerēt uz kādu brīnumu.

Un tad šajā bezcerīgajā stāvoklī, kad cilvēks jau gandrīz noslīcis nodevīgajos jautājumos: „Kas?” un „Ko?” un nespēj no tiem izkļūt, viņam piepeši dzimst ideja par šķirstu. Viņš saprot, ka izglābsies, ja tikai saņems tādu Binas, atdeves, hefec-hesed īpašību, kura stāvēs augstāk par visām viņa prasībām

Kau gan šīs prasības tomēr paliks, cilvēks nevar no tām pilnībā atbrīvoties – tas nav atkarīgs no viņa. Taču, ja pie visām šīm problēmām, viņš ienāk šķirstā, nolemjot, ka viņu nekādā veidā neskar šie vētrainie, duļķainie ūdensplūdu ūdeņi, visas šīs šaubas un problēmas, tad viņš var izglābties.

No kā tad viņš glābjas un kādēļ? Tas ir jāpārbauda! Tāpēc ka jautājumi: „Kas?” un „Ko?” („mi” un „ma”), kas izraisa ūdensplūdus (ma-im), piedāvā ļoti pievilcīgus materiālos risinājumus. Turklāt šķirsts paredzēts tieši tam, lai ienāktu vienotības stāvoklī, piestiprinātos vienam mērķim. Tādā veidā cilvēks spēs virzīties uz priekšu.

No nodarbības pēc Rabaša raksta, 31.10.2012.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed