Jautājums: Ja attiecībās starp grupas biedriem atklājas kādi nepatīkami momenti, naids, kā to saistīt ar mērķi?

Atbilde: Cilvēka dzīvē nav nekā, kas nevirzītu viņu uz mērķi. Pat ja nenodarbojas ar kabalu un  apzinātu labošanos, viņš jebkurā gadījumā virzās uz priekšu, tikai pagaidām neapzināti. Turklāt ir tādi cilvēki, kuriem ir atklājusies saikne ar mērķi un viņi to attīsta  patstāvīgi. Taču visa pasaule virzās uz vienu mērķi, attiecībā uz kuru šajā pasaulē nav nejaušību.

Viss ir iepriekš noteikts un neko nevar mainīt, izņemot savu attieksmi pret notiekošo. Lai gan tieši šī attieksme maina visu ainu.

Laiku, kustību, telpu, katru notikumu savā dzīvē tu maini ar attieksmi pret savu ceļu. Nav iespējams mainīt ne pašu ceļu, ne procesu, ne savus soļus, ne pasaules soļus. Taču mainot savu attieksmi, tu pārveido savas virzības formu  uz pretējo – tā izpaužas tevī, tavā izmainītajā uztverē.

Attiecības starp gaismu un tilpni paliek nemainīgas, taču tu uztversi šo attieksmi atkarībā no tā, cik lielā mērā nodibināsi saikni starp gaismu un tilpni, pateicoties nolūkam, kas tos saista. Ja šis nolūks, šī formula, kura nosaka saikni starp gaismu un tilpni, nāk no Radītāja, tad tu izjūti to kā ciešanas, līdz pat karam un iznīcībai.

Turpretī, ja tu pats savieno gaismu un tilpnes ar maigu saikni, kas apvieno līdzīgu ar līdzīgu, pat sasniedzot gaismas ietērpšanos tilpnēs, tad tu izjūti to kā Radītāja ceļu, atbilstību Radītājam, kurš ietērpjas tevī saskaņā ar jūsu abpusējo piekrišanu.

Tad, kad tu pārej uz tādu redzējumu, tu ieraugi, ka pastāvīgi esi atradies sākotnēji izlabotā stāvoklī un tikai tagad esi to atklājis, esi pievienojis šai pirmajai gaismas un vēlmes saplūsmei personīgo līdzdalību, savus ekrānus.

No nodarbības: „Priekšvārds TES”, 13.12.2012

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere | Add Comment →