Jautājums: Kāpēc negatīvais spēks atklājas pasaulē tik skaidri un pilnīgi neproporcionāli pozitīvajam, kuru mēs atmodinām? Iespējams, mēs vispār neko nemodinām?

Atbilde: Negatīvais spēks atmostas, lai atbilstoši tam, tu pieprasītu pozītīvo spēku. Pie tam ne tāpēc, lai neitralizētu sitienu, bet tādēļ, lai šo sitienu padarītu par noderīgu. Tu it kā lūdz tēvu, kurš tevi māca pieņemties prātā, nepārstāt nepatīkamo procedūru, bet padarīt to par simtprocentīgi efektīvu. Tu patiešām vēlies iegūt jaunu prātu un uzlabot personīgās īpašības. Tu neasocē sevi ar egoismu, kurš saņem sitienu. Gluži otrādi, tu izej no egoisma un atzīsti: „Egoismam paredzēts šis brāziens, tikai lai tas iet tam par labu, lai izmaina to”.

Un tad rūgtuma vietā tu piepeši jūti saldumu. Jo negatīvais, bez savas „triecien” iedarbības, palīdzēja tev atdalīties no savas egoistiskās vēlmes, pacelties virs tās un noteikt sev, ka šāda shēma arī atnesa labumu. Pretējā gadījumā tu nespētu nošķirties no egoisma.

Tādējādi mūsu darbs ir tajā aspektā, lai lūgtu spēkus pacelties pāri vēlmei, taču ne tāpēc, ka mēs nevēlamies tajā izjust nelaimes, bet tāpēc, ka vēlamies identificēt sevi ar Radītāju.

Mēs lūdzam saskatīt ļaunumu saņemošajā vēlmē, sajust uz to vērsto sitienu, lai nedraudzētos ar to, bet paceltos no saņemošās vēlmes uz dodošo vēlmi. Un atkal, ne tādēļ, ka tur mēs atradīsim mieru un līdzsvarotību, bet tādēļ, ka tur mēs varēsim darboties atdeves labā.

Šeit slēpjas principiāla, ļoti delikāta analīze – tā pati, kas atklāj mahsoma nosacījumus. Un mēs tam pietuvojamies…

No nodarbības pēc Zoar Grāmatas, 30.10.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, ZOAR | Add Comment →