Jautājums: Ar ko egoisms ir labs un kā to izmantot labiem mērķiem?

Atbilde: Egoisms ir labs ar to, ka tā ir vienīgā mums piederošā enerģija. Tas virza mūs uz priekšu, audzina mūs. Evolūcijas gaitā egoisms mūs pastāvīgi attīstīja no dzīvnieciskā līmeņa līdz mūsdienām

Taču šodien mēs atrodamies tādā konverģences punktā, kad principā maināmies. Mēs sākam saprast, ka egoisms iepriekšējā formā, kurā mēs to izmantojām, ir sevi nodzīvojis. Mēs vairs nevaram ar to strādāt, tāpēc tas arī mums parāda pašreizējo krīzi.

Tā ir pagājušā egoisma krīze, kad mēs to izmantojām un šķita, ka viss ir labi, viss normāli un tādā veidā var turpināt tālāk līdz bezgalībai. Taču piepeši atklājās, ka egoisms noslēdzās, ietina mūs vienā vienotā sistēmā – pilnīgā savstarpējā atkarībā.

Turklāt, ja esam pilnībā atkarīgi viens no otra, kā tad lai izmantojam savu egoismu? Mēs pakāpeniski kļūstam kā viena ģimene, kurā visi ir viens no otra atkarīgi un man jau ir      jāizmanto savs egoisms, ņemot vērā manu atkarību no visiem pārējiem. Tātad šādā veidā man tas jāizmanto citādāk, tas ir, jau integrālā veidā – atbilstīgi visu pārējo egoismam.

Sanāk, ka mums jāsāk izmantot mūsu kopīgais egoisms: jāsaliek tas kopā un jāpaceļas virs tā, lai mūsu kopība, saikne, atbalsts atrastos augstāk par mūsu personīgo egoismu, – padarīt to par kopīgu, sabiedrisku, kolektīvu.

Proti, mūsu grupai ir jābūt kādam kopīgam mērķim un šis kopīgais mērķis mums ir jāsasniedz, virzoties uz to katrs atbilstoši savam individuālajam egoismam. Tad mēs pastāvīgi būsim mērķēti uz kopīgo mērķi, kopīgo saikni un rezultātā sāksim mērīt savus panākumus ar mūsu savienošanās mērauklu. Tas ir ļoti svarīgi. Tādējādi egoisms netiek atcelts, bet vienkārši tiek izmantots tādā veidā, kādā tas šodien cilvēcē arī izpaužas, proti, integrālā veidā.

No virtuālās nodarbības, 21.10.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Audzināšana un bērni, Egoisma attīstība | Add Comment →