Kauns kā garīgā procesa dzinējs

Bāls Sulams „Toras dāvāšana”, 7. p.: Cilvēks, kurš izmanto savā labā cita cilvēka darbu, baidās palūkoties viņam acīs, par cik tas pazemo viņu līdz pat cilvēciskā veidola  zaudēšanai.

Taču tam, kurš nāk no Radītāja pilnības, nevar būt nekāds trūkums. Tādējādi Viņš deva mums iespēju pašiem izpelnīties vēlamo augstumu, pateicoties personīgajam darbam ar Toru un baušļiem.

Radījums atrodas pretestībā Radītājam ar savu iekšējo īpašību – egoistiskās vēlmes vienpersonisko patvaldību. Tam pretoties spēj tikai kauns, ko izraisa trūkums personīgajā „Es”.

Būtībā šīs divas uztveres detaļas saplūst vienā un šī viena ir pilnīgi pietiekama, lai virzītu radījumu uz labošanos. Cilvēks ir gatavs uz visu, lai tikai kauna dēļ nejustu trūkumu savā saņemošajā vēlmē. Mēs spējam izturēt kaunu, ja tikai to ir iespējams ar kaut ko nosegt, notušēt. Lai vēlme ir pagrimstoša pirmajos līmeņos, taču tikai ne ceturtajā, – tāpēc ka tas liek cilvēkam apturēt tekošo stāvokli, pārtraukt kauna sajūtu bez jebkādām pārdomām, visiem iespējamiem veidiem.

Parasti mēs kompensējam trūkumus, mācoties to no apkārtējiem. Visa sistēma izveidota tādā veidā, lai „apgrieztajās” trijās līnijās mēs kaut kādā veidā varētu tikt galā ar kaunu. Taču pēc savas būtības kauns ir lielākā sajūta, kas sagatavota augstām dvēselēm.

Jautājums: Kādā veidā kauns korelējas ar saplūsmi, kas mums jāsasniedz?

Atbilde: Kauns un vienotība, bailes un nemiers, mīlestība un naids, viss, kas eksistē, ir saplūsmes komponenti. Saplūsmē katrs no komponentiem ņem maksimāli izvērstu un cildenu dalību.

No nodarbības pēc raksta „Toras dāvāšana”, 24.10.2012.

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: