Mēnešu arhīvs: decembris 2012

Vai tu zini, kāpēc kabala atnāca pasaulē?

Līdz Otrā Tempļa nopostīšanai kabalas zinātne bija Izraēlas tautas mācība – tās pašas grupas, kuru Ābrams izveda no Babilonijas un organizēja no tās tautu, dzīvojošu saskaņā ar kabalas likumiem. Tempļa nopostīšana izpaudās viņu  kritumā no mīlestības pret tuvāko kā sevi pašu pakāpes  – nemotivētā naidā. Kopš tā laika kabalas zinātne pārstāja pastāvēt tautā, kuru mēs joprojām turpinām dēvēt par Izraēlas tautu, neskatoties uz to, ka tā vairs neapvienojas atbilstoši mīlestības pret tuvāko likumam, tādējādi tai nav tiesību tikt dēvētai Israel (jašar-eļ), kas nozīmē tiekšanos „tieši pie Radītāja”. Tādēļ tika zaudēta sapratne par kabalas zinātnes vajadzību vispār. Bāls Sulams par savām bažām raksta, „lai tikai kabala netiek pilnīgi aizmirsta Izraēlas tautā”. Viņš no tā baidās, taču pārējie par to vispār nedomā, jo nezina, kādam nolūkam kabala ir nepieciešama. Šajā sakarā Bāls Sulams raksta rakstu „TES priekšvārds”, lai paskaidrotu, kāpēc nepieciešams studēt grāmatu „Desmit Sfirotu Mācība” (TES) un vispār kabalas zinātni kopumā. (more…)

Iedomājies vēlmi – un izpildījās!

Jautājums: Ja pajautāsim bērnam: „Ko tu vēlies?”, tad vienmēr atradīsies mazais cilvēciņš, vēl dzīves nenomocīts, kurš sacīs: „Vēlos būt burvis!”. Būtībā mūsu problēma ir tajā apstāklī, ka vairs neprotam vēlēties ļoti daudz un ļoti stipri. Dzīve mūs ir pieveikusi, likusi kļūt par maziņiem, izciest, mocīties, velēties, lai nebūtu ciešanu: „Tikai neaiztieciet un būs labi”. Atbilde: Mēs visu savu dzīvi nodarbojamies tikai ar to, ka pūlamies atbrīvoties no ciešanām, tā vietā, lai nonāktu pie īstiem piepildījumiem, baudas, izzināšanām (tas mums nav). Mūsu eksistence mūs nospiež. Tā, protams, ir liela cilvēces nelaime. Un cilvēks, kurš to apzinās, saprot, ka dzīvei šādā veidā nav jēgas. Taču, vai dzīvei ir jēga citādā veidā? Kad uzdod sev šo jautājumu, tad, iespējams, jau sāc redzēt kādu izeju. (more…)

Nav viegli būt Dievam, taču – iespējams

Jautājums: Kādu varētu iedomāties neiespējamāko fantastisko vēlmi, lai cilvēki iesauktos: „Tas ir ko vērts!”? Atbilde: Iztēlojieties, ka cilvēks spēj visu! Viņš var kļūt nemirstīgs, viszinošs, bezgalīgs, visvarens, – taču tikai tādā mērā, kādā visu, ko iegūs, viņš vēlēsies nodot citiem, neko sev neatstājot, – lai tikai varētu būt šis nododošais. Replika: Skolā es mācījos ar vienu gudrinieku, kurš reiz pavēstīja: „Vēlos būt Dievs. Vēlos, lai mana bauda būtu bezgalīga, paātrināti augtu un šis paātrinājums lai augtu pa eksponenti”. Vai tāds pieaugums ir iespējams šajā pasaulē? Atbilde: Protams. Taču Dieva nav. Tas līmenis, kuru mēs sasniedzam vispārējā vadībā, tas arī ir Dieva līmenis, Radītāja līmenis. Nav viegli būt Dievam? Varbūt. Taču tas ir iespējams. (more…)

Slepenā kontaktpoga

Jautājums: Iekšējā piepūle nes cilvēkam ciešanas. Vai var sacīt, ka šīs ciešanas aizstāj viņam tās, kuras nāk tiešā ceļā no dabas – viesuļvētras un citas dabas katastrofas? Atbilde: Principā, jā. Tā vietā, lai atjaunotu viesuļvētras nopostītās mājas, tā vietā, lai ciestu trūkumu un tiktu pakļauti nāves briesmām, var pielikt dvēseliskās, iekšējās pūles. Taču tām jābūt ar kvalitatīvu raksturu, tai pašā laikā daba mūs piespiež veikt kvantitatīvās pūles. Starpība starp kvantitāti un kvalitāti ir kolosāla. Mēs to zinām no piramīdas likumiem, tā dalās četros līmeņos: nedzīvais (N), augu (A), dzīvnieciskais (Dz) un cilvēciskais (C). Cilvēciskajā attīstības līmenī mēs ieguldām pūles nolūkā. Taču cilvēki atrodas viszemākajā līmenī. Cik milzīgas pūles viņiem jāiegulda visā piramīdas pamatnes platumā! Cik lielu vēlmes teritoriju viņiem nāksies aptvert, cik tonnu dzelzsbetona uzlauzt, cik daudz darba stundu patērēt, cik daudz problēmu un slimību pārdzīvot, cik lielu trūcību izjust! (more…)

Brīvība starp Radītāju un Faraonu

Bāls Sulams „Toras dāvāšana”, 13. p.: Torā ir divas daļas: 1.      Baušļi, kas regulē cilvēka attiecības ar Radītāju. 2.      Baušļi, kas regulē attiecības starp cilvēkiem. Abas šīs daļas paredzētas, lai vestu cilvēku uz galīgo mērķi – saplūsmi ar Radītāju. Baušļi, kas regulē attiecības starp cilvēkiem, noved pie principa „tev būs mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu”. Turpretī baušļi, kas regulē cilvēka attiecības ar Radītāju, noved pie principa „tev būs mīlēt Radītāju”. Tādā veidā mums ir divas pakāpes ceļā uz mīlestības baušļa īstenošanu: sākumā cilvēks realizē bausli attiecībā pret cilvēci, un ja viņam tas izdodas, sasniedz absolūto mīlestību pret Radītāju. (more…)

Cik gadus dzīvos cilvēks

Jautājums: Mēs slimojam un nomirstam, tāpēc ka izsīkst dzīves spēks. Nodarbojoties integrālajās grupās cilvēkiem pastāvīgi būs kopējais neizsīkstošais dzīves spēks, viņi tam pievienosies un no tā barosies. Vai tas nozīmē, ka izzudīs visas slimības un palielināsies dzīves ilgums? Atbilde: Tas, ka cilvēki pakāpeniski pārstās sajust savu ķermeni un redzēs to ne kā ķermeni, bet kā spēku kopumu, kas aino mums šo ķermenisko tēlu un vispār visas mūsu pasaules tēlu, tas, bez šaubām, ir ļoti tuvu. Turklāt pēc tam, līdz ar to pakāpeniski sāks izzust visas slimības un visas problēmas, kas saistītas ar ķermeni, ar ģimeni un visu citu, par cik tas viss pāriet uz citu risinājuma līmeni – uz spēku līmeni. Mūsu pasaule izzūd, jo izzūd tā pamatne, uz kuras šie spēki mums zīmē mūsu pasaules ainu, rezultātā tā izzūd. Tādā veidā mēs redzēsim, kā kopā ar šo pasauli, izzūd visas problēmas. (more…)

Atklājot sevī universa ainu

Bāls Sulams „Ievads Zoar Grāmatā”, 38. p.: Pastāv trīs Cilvēka (Ādams) kategorijas: Brija pasaules Ādams, Ecira pasaules Ādams un Asija pasaules Ādams... Pastāv „blāķis” ar nosaukumu „vēlme baudīt”. Un šis „blāķis” ietērpjas kādā formā, kas zināmā veidā līdzinās Radītājam. No tā izriet termins „Ādams” – tas ir, līdzīgs (dome) Radītājam. Kopumā runa iet tieši par to – par formām un Radītāja līdzības pakāpēm. Jebkurā līmenī parcufs tiek dēvēts par „Ādamu”. Patiesībā pat nedzīvā, augu un dzīvnieku daba pārstāv Ādama formas. Realitātē nav nekā, kas neattiektos uz šo pakāpi, izņemot pirmatnējo, vēlmes bezformīgo materiālu. Trīs sākuma līmeņi ir virzība uz priekšu, lai sasniegtu Cilvēka līmeni. Gala rezultātā tie šo līmeni arī izveido. Visuma matērija, zemes flora un fauna kopā paredz piramīdas izveidošanu, kuras virsotnē no tiem visiem izcelsies Cilvēks. Un tādējādi tie visi iekļauti cilvēkā, tie paceļas augšup un nolaižas lejup kopā ar viņu. (more…)

Nosaukumi ar zemtekstu

Bāls Sulams „Kabalas zinātnes būtība”: Materiālajā realitātē, kas paveras mūsu sajūtās, pastāv reālas lietas, kuru būtību mums nav lemts izzināt pat iztēlē – piemēram, elektrība un magnētisms. Taču kurš sacīs, ka tie ir nereāli, ja tai pašā laikā zināšanas par to izpausmēm mūs pilnīgi apmierina un nav svarīgi, ka mums nav ne mazākās izpratnes par to būtību. „Zoar Grāmatas ievadā” Bāls Sulams kā piemēru min ūdeni, kuru mēs varam atvēsināt līdz cietam stāvoklim vai novest līdz gāzveida, acīm nesaredzamam stāvoklim. Citiem vārdiem, saskaņā ar savu uztveri mēs nevaram spriest par esību vai neesību, lai kas tas būtu. Jo vairāk tas attiecas uz mūsu laikmetu, kad esam atklājuši daudzveidīgu diapazonu viļņus, kvantu parādības, baktērijas un citus fenomenus, kas neizprotami sajūtām. Realitāte izrādījās sarežģītāka par to attēlu, kas iezīmējas mūsu piecos primitīvajos maņu orgānos. Es vairs nevaru ierobežot pasauli šo maņu orgānu līmenī. Turklāt patiesībā visa pasaule ir nevis matērija, bet viļņi, enerģija. Un tostarp arī es. (more…)

No kritumiem dzimst Toras burti

Jautājums: Kā sasniegt tik stipru vēlmi pēc garīgā, lai tas izstumtu no ķermeņa visas pārējās vēlmes? Atbilde: Ikvienā no mums ir „613” vēlmes, kuras nepieciešams savas izpratnes pakāpē noskaņot uz atdeves, mīlestības, savienošanās, savstarpējā galvojuma diženumu un svarīgumu. Visam, kas iziet ārpus manām personīgajām, pašlabuma interesēm, jākļūst man svarīgākam par mana ķermeņa egoistiskajām vēlmēm. Ja cilvēks šādā veidā atdala iekšējās un ārējās vēlmes un noskaņo sevi virzienā no sevis uz ārieni, tad ar to pagaidām ir pietiekami. Katru sekundi arvien no jauna ir jāpārbauda un jācenšas noturēties tajā pašā domas virzienā. Turklāt rezultātā ieradums kļūst par otro dabu un pateicoties pūlēm, kuras pielieku, pie manis atnāk gaisma. Vēl nedaudz piepūles – vēl nedaudz gaismas. No šādiem mirkļiem es sāku veidot sevi, jo „Cilvēkam nav citas labošanās, kā tikai virzīt visus esošos un nākamos mirkļus tā, lai tie būtu piesaistīti Viņa diženajam vārdam” – vēl un vēl nedaudz. Tieši no tādām „izejām” (no Ciona) arī atnāk Tora. Tad, kad es jūtu, ka esmu iznācis no pareiza nolūka, man rodas vēlēšanās atgriezties, un es pieprasu gaismu, kas atgriež pie avota, kas dēvēts par Toru. Sanāk, ka tieši no Ciona, no tādām izejām (jeciot) dzimst Tora: ne no pacēlumiem, bet no kritumiem, iziešanām no pareiza nolūka. Tādā veidā es pastāvīgi pievienoju vēl un vēl vienu „burtu”, līdz caur mani iziet visa Toras grāmata. No nodarbības pēc Rabaša raksta, 29.10.2012. Avots krievu valodā

Ģimenes attiecību adapteris

Jautājums: Pirmais noteikums laulību saiknes izveidošanā – spēja sajust pretējo pusi. Kā attīstīt sevī spēju sajust otru cilvēku, viņa vēlmes kā savas? Atbilde: Ja es vēlēšos, lai mīlestība un laba attieksme vienam pret otru pārklātu visus mūsu savstarpējos pārkāpumus, visas sliktās īpašības, tad man būs nepieciešams zināt, kas manam partnerim patīk, ko viņš mīl, ko vēlas, ko gaida no manis. Vispirms man jāatklāj sevī atdeves nepieciešamība viņam. Un tad man nāksies atbildēt uz jautājumu: ko es viņam varu iedot, kādā veidā varu sniegt viņam prieku? Šī jaunā vajadzība liek man pārbaudīt, ko viņš velētos un ko gaida. Mums tas ir jāapspriež savstarpēji, lai katrs varētu pilnīgi brīvi izteikties un atklāt otram slēptākās cerības: kādā veidā viņš vēlētos saņemt no partnera viņa mīlestības izpausmes zīmes. Katram ir jāpalīdz otram saprast sevi, sajust, sākt dzīvot partnerī. Viņam jāsajūt partnera vēlmes gluži kā savas, it kā piepildījums, kuru viņš šīm vēlmēm dod, atrastos viņā. (more…)