„Citplanētieši” no Senās Babilonijas

Cilvēce ir saņemošās vēlmes daļu kopa, kas pastāv realitātē. Kopumā šīs daļas dalās „70 pasaules tautās”.

Bez tam pastāv dodošā vēlme, kas atrodas ārpus mūsu realitātes ietvariem – Radītāja daļa no augšienes, atdeves īpašība. Sākumā tā atklājās Ādamam kā „punkts sirdī”, pēc tam – divdesmit paaudzēs, kuras dzīvoja no Ādama laikiem līdz Ābrama laikiem.

Ābramā šī vēlme pacēlās uz augstāku pakāpi, un ar „punkta sirdī” palīdzību viņš sāka izplatīt egoistiskās vēlmes labošanās metodiku. Tad Senajā Babilonijā pēkšņi atklājās vēl tūkstoši cilvēku ar šo pašu aicinājumu. Tad, kad Ābrams viņus sapulcēja, tie atdalījās no babiloniešu vides un pārgāja uz Hanānas zemi. Šīs pārejas uzdevums nozīmēja apvienošanos – kā viens cilvēks ar vienu sirdi. Tieši to no ikviena prasīja viņa „punkts sirdī”.

Tā radās grupa, to virzīja dzirkstele, kas darbojas atbilstoši atdeves īpašībai. Šī dzirkstele neattiecas uz mūsu pasauli, kas pilnībā iegrimusi saņemšanā. Ābrama piekritēji, lai gan izskatījās kā vienkārši cilvēki, piederēja garīgajai pasaulei. Viņi bija kā „citplanētieši”: viņu īpašības, viņu attiecības – starp viņiem viss bija savstarpējās atdeves caurvīts, atbilstoši augstākās pasaules īpašībām.

Lūk, tāpēc Israēla tauta netiek ierindota starp visām pārējām „tautām” – septiņdesmit dažādu veidu saņemošajām vēlmēm. Israēla tauta – īpaša vēlme, kas vērsta uz atdevi.

Tālāk, lai palielinātu šo tieksmi uz atdevi, Israēla dēli saņēma saņemošās vēlmes apgrūtinājumu – „Ēgiptes trimdu”. Ēģiptē norisinājās kas īpašs: Ābrama grupa ienāca šajā tilpnē, „piesūcās” ar tās vēlmēm, bet pēc tam izgāja atpakaļ. Iepriekš tai bija tikai Galgalta ve – Einaim (G”E), taču tagad tā saņēma AHAP.

Izejot no „Ēģiptes”, Israēla dēli saņēma piedevu Ābrama metodikai – Toru no Mozus, kas ļauj izlabot „ēģiptiešu” egoismu. To izlabojot, viņi radīja brīnumainu garīgo tilpni – „Pirmo templi”.

Tomēr pēc tam tas tika nopostīts kontaktu dēļ ar ārējām tilpnēm/ vēlmēm. „Pirmais templis”, kuru izveidoja Israēla dēli, bija viņu personīgā izlabotā tilpne, viņu personīgā galīgā izlabošanās. Viņi pārvērta par atdevi visu to galvojošo vēlmi, kuru paņēma no „Ēģiptes” un ietvēra sevī. Tā bija tikai būtības daļa, tāpēc viņi no jauna nokrita no savas pakāpes un satuvinājās ar pasaules tautām „Babilonijas trimdā”.

Taču pēc tam Israēla dēli galīgi iegremdējās „tautu” tilpnē – pēdējā trimdā un sajaukumā, kas turpinājās līdz mūsdienām.

Tātad šodien mūsu pasaulē viss ir sajaukts: nav nevienas, pat vismazākās AHAP daļas bez Galgaltas ve – Einaim un nevienas, vismazākās G”E daļas bez AHAP. Savu artavu tajā ieguldīja tāpat arī desmit paaudzes, kuras pazuda vēl Pirmā tempļa laikmetā. Nav vairs tilpņu G”E vai AHAP tīrā veidā – ja runāt nevis par ārējām, „ģenētiskajām” izpausmēm, bet par iekšējo būtību.

Pašlaik iestājas nākamais posms: mums jāatdala G”E daļas no AHAP, jāvirza tās uz augšieni un jāizlabo. Pēc tam jāizlabo ieliktās tajā AHAP daļas, pēc tam – G”E daļas AHAPā un visbeidzot, galīgās labošanās priekšnojautā – patiesais AHAP. Tāds ir process.

Galgalta ve – Einaim ir Israēla tauta, kādu mēs to redzam. Otrajā posmā tās labošanās ietekmēs AHAP Galgaltā ve Einaim. Tālāk pienāks „Israēla” daļu kārta „pasaules tautās”. Turpretī tīrais AHAP tiks izlabots pašās beigās.

No nodarbības pēc raksta „Galvojums”, 19.10.2012.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed