Viedoklis: Daba brīdina cilvēci par tuvojošos katastrofu, taču cilvēce to nevēlas dzirdēt. Pēdējā laikā notiekošās dabas katastrofas kļūst arvien briesmīgākas un neparedzamākas, taču cilvēce no tā negūst mācību. Virpuļviesuļu un cunami ceļā joprojām nostājas atomreaktori un neaizsargātas pilsētas.

Viesuļvētras kļuvušas spēcīgākas un izraisās arvien biežāk. Vētru trajektoriju grūti paredzēt, arvien sarežģītāk tām sagatavoties.

Piemēram, viesuļvētra „Sendi”, kas notika nesen, virzījās pēc pilnīgi nestandartas trajektorijas. Tā mēroja ceļu caur Floridu, Luiziānu un pārņēma kontinentu vairāk uz ziemeļu platuma grādiem. Tas ir ļoti neparasti – iepriekš viesuļvētras tā neuzvedās. Pie tam „Sendi” izrādījās divreiz spēcīgāka salīdzinājumā ar saviem „brāļiem”.

Viesuļvētru ir kļuvis par 20 – 30% vairāk un tieši spēcīgāku. Tāpēc nepieciešams gatavoties plašākam pārsteigumu spektram. Līdz Austrumeiropai tik spēcīgas viesuļvētras nenonāks un to rašanās uz vietas nav iespējama, par cik to dzimtene ir okeāns. Taču arī priekš mums atradīsies savas personīgās dabas katastrofas. Krass tornado pieaugums parādās arī jau Krievijas vidusjoslā.

Replika: Mēs nepildām līdzsvara nosacījumu ar dabas globālo integrālo sistēmu ar savu iejaukšanos visos tās līmeņos – nedzīvajā, augu, dzīvnieciskajā un īpaši cilvēciskajā. Mūsu sabiedrība nav integrāla, bet gan individuāla un neatrodas homeostāzē. Dabas vienotības likumu pārkāpšana mums draud ar katastrofām.

Daba mūs piespiedīs mainīties no naida un konkurences līdz apvienībai un sadraudzībai pret mūsu gribu. Tomēr mēs varam, būdami tās gudrie bērni, saprast un saīsināt ciešanu ceļu vēl pirms katastrofām, sevi izlabojot.

Avots krievu valodā

Filed under: Krīze un globalizācija | Add Comment →