Smadzenes kā virskoordinators

Mūsu smadzenes, mūsu prāts var funkcionēt pareizi, tikai ja sajūt augstāko sistēmu, ar kuru tam jāuztur savstarpējās attiecības: jāapkalpo un jāsaņem no tās komandas.

Katram cilvēkam, kā kopējā organisma „šūnai”, ir jāuztur nedalāma saikne ar visiem citiem un ar Dabu. Ideālā prātam jāzina, kāda ir tā personīgā loma kopējā sistēmā. Tam jāizzina šī sistēma – attiecībā uz to, kas attiecas uz pašu, tad, pateicoties tam, iemācīsies darboties tā, lai uzturētu pareizā kārtībā savu daļu un kalpotu veselumam.

Tad smadzenes sāk pareizi likt darboties ķermenim, ietverot visus tā orgānus: sirdi, nervu, limfatisko, asinsrites sistēmu uc. Viss organisms sāks strādāt attiecīgi tam, kādai jābūt tā pilnvērtīgai saiknei ar kopējo sistēmu.

Tādējādi savā fiziskajā un vēl vairāk dvēseliskajā vai garīgajā veselībā mēs absolūti esam saistīti ar citiem un ar neaptveramo Visumu. Būtībā visas sistēmas ir savstarpēji saistītas. Taču mūsu egoisms tās bojā – visos līmeņos un visos griezumos. Lūk, arī sanāk, ka labojot savu attieksmi pret citiem, cilvēks tādā veidā inicē savu sistēmu globālās izmaiņas. Tomēr mēs to uzreiz neredzam, par cik esam viens no otra atkarīgi. Līdz brīdim, kad visi izlabosimies, nav iespējams runāt par līdzīgu izdziedēšanos kādam atsevišķi.

Analoģiski tam, visas mūsu slimības arī tiek izraisītas ar nepareizām komandām, nepareiziem signāliem, kas nāk no smadzenēm. Tās patiešām – visa esošā galva, lai gan patiesībā ir tikai „koordinators” starp mums un kopējo sistēmu. Smadzenes arī pašas darbojas saskaņā ar šīs sistēmas komandām un vada ķermeni atbilstoši kopējai ārējai nepieciešamībai.

Vēlamies to vai nē, katrs no mums ir cilvēces daļa. Tādējādi mūsu smadzenes saņem komandas no vispārējā „lauka”, ar kuru pastāvīgi ir saistītas un kurā mēs visi atrodamies. Šī sistēma atrodas aiz mūsu matērijas ietvariem, tā ir vienota un aptver visus, bet prāts – tās pārstāvis.

Problēma ir tajā apstāklī, ka prāts nespēj pareizi darboties, pašlaik mēs vēl nezinām, no kurienes tas saņem komandas. Signālus sūta vispārējais gudrības , gaismas, radīšanas nodoma „lauks”. Un pareizai dzīvības procesu norisei smadzenēm jāuztur līdzsvars ar šo vispārējo saprātu.

Gluži kā kvantu fizikā un citās zinātnēs, šajā jomā esam nonākuši pie tās robežas, aiz kuras slēpjas nezināmais. Taču arī tur var nodarboties ar pētniecību. Tātad, ja vēlies uzzināt notiekošā patiesos cēloņus – virzies augšup. Beidzot pienācis laiks pacelties līdz cēloņu līmenim. Tad, kad mēs tos izlabosim, mums nebūs nepieciešama jekāda medicīna.

No 80. sarunas par jauno dzīvi, 10.10.2012.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: