Gaismas drusciņa iluzorajā pasaulē

Bāls Sulams „Šamati”, 3. raksts „Garīgās izzināšanas būtība”: Ņemot vērā, ka saņemošā vēlme tiek dēvēta par „radījumu” un „jauninājumu”, tādējādi no tā momenta, kad šajā vēlmē rodas apziņa, mēs varam apspriest tās uztveres detaļas. Tas jau nozīmē savstarpējās attiecības starp augstāko gaismu un vēlmi un tiek dēvēts: „gaisma un tilpne”.

Jautājums: Kas ir gaisma?

Atbilde: Tevī mostas kaut kas – īpašs, neparasta parādība. Un tu dēvē to par „gaismu”. Tad, kad tā atnāk, tu zini, ka tieši tādā veidā tā tiek dēvēta.

Taču tagad tev nav piemērotas tilpnes, lai sajustu šo parādību. Līdz brīdim, kad sasniegsi izzināšanu, visas tavas vēlmes vērstas tikai uz personīgo labumu: „Viss sev, savam labumam, viss, lai izmantotu tuvāko, viss sev par labu un viņam par sliktu”. Aptuveni tādā veidā šodien noris lietas, un tāpēc šajās vēlmēs tu nevari sajust atdeves, mīlestības, līdzdalības parādību, apvienošanos, tieksmi uz ārpusi – visas tās lietas, kas dēvētas par „gaismu”. Tu to neuzskati par gaismu, bet gan tumsu.

Reizēm tevi pārņem tumsa un kļūst slikti: tu izjūti bezpalīdzību, neko nevēlies darīt, neredzi jebkādu jel gaismas staru. Tādā veidā tevī atklājas vēlmes bez pagaismas, kura raksturīga mūsu pasaulei, – bez gaismas drusciņas, kas apmirdzētu tilpnes tumsību.

Mūsu sīkajās vēlmēs var izpausties tikai ļoti mazs atspulgs, kas dod mazumiņu dzīves un baudas. Šī dzirkstele ir tik maza, ka spēj iekļūt pat saņemošajās, egoistiskajās tilpnēs. Tajās es dzīvoju „nedzīvajā” (N), „augu” (A) un „dzīvnieciskajā” (Dz) attīstības līmenī, tai pašā laikā cilvēciskā pakāpe atrodas augstāk, un uz to es neattiecos.

Tur atrodas saņemošās un dodošās vēlmes, kuras atklāsies manī viena iepretim otrai. Kreisajā līnijā atrodas ļaunā sākotne, autentiskais egoisms, kas izpaužas, ja vēlos apvienoties ar citiem un eju uz to. Tad es piesaistu gaismu, kas atgriež pie Avota, cenšos tādā veidā iegūt labestības spēku, labo sākotni – un strādāju starp divām sākotnēm vidējā līnijā. Šī līnija arī tiek dēvēta par „Cilvēku” (Ādamu).

Taču pagaidām es atrodos „dzīvnieciskajā” attīstības pakāpē sava mazā ego varā un saņemu „smalku starojumu” tilpnē no pirmo trīs līmeņu vēlmēm. No garīgā redzes viedokļa, tā vispār netiek uzskatīta par dzīvi, eksistenci. Tādējādi visa mūsu pasaule tiek dēvēta par iluzoro – tā pastāv it kā „šķietami”, zem īsto sajūtu sliekšņa.

No nodarbības pēc raksta no grāmatas „Šamati”, 12.10.2012.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed