No Zoar Grāmatas, „Priekšvārds”: Pirms mēs izpelnamies savu vēlmi baudīt pārvērst saņemšanā atdeves dēļ, drošas slēdzenes aizslēdz vārtus pie Radītāja.

Taču, ja mēs pārvaram slēdzenes tā, ka tās nespēj atvēsināt mīlestību mūsu sirdī, tad tās pārvēršas, kļūstot par ieejām, un tumsa pārvēšas gaismā, bet rūgtums pārvēršas saldumā.

Par cik katra slēdzene ļauj mums sasniegt īpašu Radītāja vadības pakāpi, tās kļūst par ieejām uz pakāpieniem, kas paredzēti Viņa izzināšai. Turpretim tās pakāpes, kuras mēs iegūstam, izejot caur ieejām, veido gudrības pilis.

Tas notiek vēl līdz garīgās pasaules (mahsoma) robežas šķērsošanas un atdeves spēka iegūšanas, ar kuru cilvēks sāk strādāt. Jau līdz tam, slēdzenes pakāpeniski pārvēršas par ielūgumu, kas ļauj ieiet cilvēka sajūtā un uztverē.

Sākumā viņš sāk saprast, ka tās uzstādītas viņam par labu. Pēc tam viņš tā patiešām jūt, redzot labumu, kādu viņam nes katra nolaišanās un kritums, katra dzīves problēma un juceklis – kas atrodas vistuvāk un arī vistālāk, kaut kur ārējā pasaulē. Visā, kas notiek, viņš sāk jau iepriekš gaidīt labu iznākumu, un tas viņu pareizi noskaņo, iztaisnojot viņa ceļu uz mērķi.

Gala rezultātā cilvēks sāk pa īstam visu attaisnot un pateikties pat krituma un nesapratnes laikā, kad ienaidnieki un nelabvēļi metas viņam virsū. Viņš zina, ka tas viss ir spēki, kas paredzēti viņa ceļa korekcijai, nolaisti no augšienes. Viņš redz labsirdīgu eņģeli vētrainu ūdens plūdu vietā, Radītāja roku visā notiekošajā.

Tādu sajūtu viņš saņem pateicoties savai pieredzei un pakāpeniskai atdeves spēka iegūšanai. Līdz beidzot viņš patiešām izpelnas atdeves spēka atklāsmi un sāk efektīvi to izmantot, lai sasniegtu savu izaugsmi.

No sagatavošanās nodarbībai, 10.10.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība | Add Comment →