Mēs cenšamies veikt abpusējas darbības attiecībā uz atdevi, mēs runājam par mīlestību starp mums. Lai arī tās nav, taču mēs vienalga runājam par atdevi, par mīlestību pret Radītāju un saplūsmi ar viņu, par saplūsmi starp mums, par vienotību – īsāk sakot, par izlabotu tilpni. Pēc kopīgās tilpnes sašķelšanās mēs runājam par tās labošanos. Kādreiz pastāvēja vienota dvēsele – un mēs runājam par atsevišķu dvēseļu atkalapvienošanos vienā.

Šīs sarunas ļauj mums vienam no otra kvalitatīvi un kvantitatīvi iedvesmoties – un pakāpeniski visas mūsu pūles summējas vienā veselumā. Gala rezultātā mēs formējam tādu stāvokli, no kura spēsim iekliegties – citiem vārdiem, pacelt augšup kopīgo lūgšanu. Tad, kad cilvēki sapulcējas kopā, lai arī viņu nav daudz, taču viņiem ir tilpnes/ vēlmes un vairums uztveres detaļu – un viņi paceļ augšup „kopīgo lūgšanu”.

Turklāt šai lūgšanai jātiecas pie Avota, pie viena mērķa, jābūt vienotai. Viņi vēlas saņemt savā vidē savstarpējās atdeves īpašību, kuru iztēlojas kā augstāko vērtību. Šo īpašību, šo spēku, kas rada un atdzīvina visu, viņi dēvē par „Radītāju” un vēlas, lai šis spēks starp viņiem atklātos atbilstoši pieliktajām pūlēm.

Atdeves īpašība atrodas ne kaut kur ārpusē. Tāpēc, ja biedri cenšas, tā izpaudīsies tieši iekšienē, starp viņiem. Tā nāk it kā no diviem virzieniem. No vienas puses, nav tilpnes, bet no otras puses, nav gaismas, taču kad biedri pūlas būt kopā arvien no jauna, tad kādā brīdī vienlaikus dzimst, izveidojas tilpne un gaisma kopā. Tās nevar pastāvēt atsevišķi.

Tādā veidā mēs strādājam ar lūguma, kopīgās lūgšanas palīdzību, pietuvinoties šai atklāšanai – atdeves un mīlestības īpašības atklāsmei mūsos. Tas arī ir Radītājs.

Šeit svarīgi atcerēties, ka iepriekšējā posmā mēs atklājām ne pašu īpašību, bet nepieciešamību pēc tās. Mēs iepriekš nezinām, kas tas ir. Mēs it kā vēlamies to iegūt, bet pēc tam, kad tā izpaužas, tas izrādās liels pārsteigums, ne tāds kā bijām domājuši. Runa iet par to, kas neeksitē mūsu dabā.

Tātad mums nepieciešama tikai vajadzība, kurā mēs atradīsim kādu nojausmu, priekšnojautu. Lai arī tā neatspoguļo nākamo realitāti, vienalga šajā spēlē cilvēkam jāiztēlojas nākamie stāvokļi.

No nodarbības pēc Rabaša raksta, 05.10.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Kopīgā dvēsele „Ādams” | Add Comment →