Ja mēs būtu sagatavojušies kritumam, tad tagad varētu sacīt, ka tik daudz izdarījām tam gatavojoties, taču kritums tomēr izrādījās stiprāks par mums. Mēs turējāmies tik lielā mērā, cik ir iespējams ar iepriekš uzkrātajiem spēkiem, taču tomēr vienā no momentiem neizturējām. Turklāt mēs jau tad būtu varējuši noskaidrot savus vājos punktus un saprast, kāpēc tā notika.

Radītājs mums kādā no vietām pielika kāju priekšā. Kāpēc? Varbūt Viņš vēlējās mums atklāt trūkumus jau citā līmenī, daudzkārt augstākā, dziļāk radījuma iekšienē. Taču mums nekas nesanāca, un mēs vienkārši nokritām kā beigti.

Patiešām, nemēdz būt pacēlums bez krituma. Tādējādi mums jāpaliek uzticīgiem viens otram, gluži kā viena ķermeņa šūnas, kur katra atbild par visām, bet ja visas nebūs atbildīgas par vienu šūnu, tad tā arī nomirs.

Vai arī kā starp mums būtu izstiepušās šļūtenes ar infūziju. Līdz manīm nonāk šļūtene, iepriekš izejot caur tūkstoš biedriem, pie tam nav zināms, tieši caur kuriem. Katrs no viņiem var nemanāmi noslēgt krānu, infūzija līdz manīm nenonāks, un es nomiršu.

Šis ventīlis – uzmanības trūkums, vēlmes trūkums. Tas vai nu atver vārstuli stiprāk, vai arī noslēdz – viss atkarīgs no biedra vēlmes attiecībā pret mani: vai viņš domā par mani un par visu sistēmu? Ja viņš pievieno šādu vēlmi, tad vārstulis atveras. Taču, ja viņš samazina vēlmi, un tā izzūd, tad vārstulis aizveras, noslēdzot cauruli, un visi mirst.

Vai tu saproti, ka visi mirst tevis dēļ, jo tavā sirdī šis vārstulis ir aizvērts? Palūdz Radītājam, lai tev palīdz, lai kļūst par tavu partneri, ja biedri nokrituši kā miruši un nespēj tev palīdzēt. Vērsies pie Radītāja pēc palīdzības kā pie cilvēka. Vai Viņš var būt kā cilvēks?

Jautājums: Vai tad var tā vērsties pie Radītāja gluži kā pie cilvēka?

Atbilde: Tu taču nebaidies Viņu rāt? Turpretī vērsties pie Viņa kā pie cilvēka, lai Viņš iejauktos un palīdzētu, tu domā – aizliegts?

Vērsies pie Viņa un saki: „Es Tevi lūdzu man palīdzēt! Iesim kopā uz šo grupu un atdzīvināsim to no mirušajiem. Lai atdzimst!” Pasaki to vairākkārt sirdī un manīsi, kā tas palīdz.

Radītājs ir gatavs ar tevi sadarboties it visā, šeit nav nekādu šķēršļu. Tu vari vērsties pie Viņa katru mirkli, ar jebkuru lūgumu.

Mēs zinām, ka jālūdz ar grupas starpniecību, citādi lūgšana netiks saklausīta. Taču tajā gadījumā, ja grupa ir spējīga tev atbildēt un savstarpēji strādāt. Taču, ja nav izvēles, tad vērsies tieši pie Radītāja, lai kopā ietu pie Faraona. Negaidi tos, kuri pagaidām vēl ņemas ap podiem ar gaļu un piesātina sevi ar sīpoliem un ķiplokiem.

No nodarbības pēc „Desmit Sfirotu Mācības”, 20.09.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība | Add Comment →