Izmantojot apkārtējo loku kā augstākā spēka avotu

Lūgšanas trīs noteikumi nosaka, ka pateicoties tiem iespējama mūsu saplūsme ar nākamo pakāpi: zemakā G”E ar augstākā AHAP”P. Tie parāda, kas pie tam nepieciešams: dvēseles uzticība un vilšanās savos spēkos, piederība augstākajam, ticība augstākās pakāpes dižumam, personīgās niecības apzināšanās, kas ļauj atcelt savu egoismu.

Runa iet par ticību augstākā dižumam, tā pilnībā atkarīga no apkārtējo loka ietekmes. Cilvēks viens pats to nespēj sasniegt. Nepieciešamība pēc augstākā ir atkarīga tikai no apkārtnes, jo pats cilvēks nespēj attīstīt sevī vajadzību pēc atdeves. Tas ir abstrakts mērķis, kas pretrunā viņa dabai, tāpēc šis mērķis var nākt tikai no apkārtējo loka, kas valda pār viņu.

Tikai apkārtējo loks var dot man spēku, kas ļauj pacelties virs sava ķermeņa un nolemt, ka nāve labāka nekā tāda dzīve bez atdeves īpašības, bez garīguma sajūtas, lai es piekristu sasniegt atdevi saņemšanas vietā, nevēloties vairs dzīvot egoismā. Visu šo triju noteikumu izpildīšana ir atkarīga no cilvēka uzticības savai apkārtnei, no tā, cik lielā mērā tā viņam iedvesīs šīs vērtības.

Viņš pats nespēj attīstīt sevī tādu attieksmi, pat ja saprot ar prātu no grāmatām, izejot no loģikas, ka tādi ir garīgās pasaules noteikumi, vienalga nespēs tiem pietuvināties. Lai palīdzētu mums sasniegt pilnības sistēmu, atdeves īpašību, iziet no sevis un savienoties ar citām sašķeltajām dvēselēm, apkārtējo lokam tika dots spēks mūs ietekmēt.

Zināms, ka nokļūstot sliktā kompānijā, bērns, kurš iepriekš bijis labs, audzināts zēns, neilgā laika posmā pārvēršas par noziedznieku un pat vēl izsmalcinātāko no visiem, par cik saņemto izglītību izmanto ļaunos nolūkos. Un otrādi, laba apkārtne spēj izlabot bijušo noziedznieku, kaut gan tas jau ir grūtāk sasniedzams.

Apkārtējo loks, kurš tiecas uz garīgo mērķi un savienošanos, ietver sevī īpatnību, kas nosaka, ka tam palīdz augstākas pakāpes gaisma. Šī gaisma tad arī veic darbību, paceļot mūs augšup no plaknes, kurā mēs pašlaik atrodamies.

Mēs vēlamies savienoties, lai pielīdzinātos augstākajai pakāpei un tāpēc no tās pievelkam gaismu, kas atgriež pie avota. Līdzība augstākajai pakāpei nozīmē lielāku saikni starp mums. Ja mēs vēlamies savienoties ar mērķi sniegt labpatiku Radītājam, īstenot Viņa vēlmi atklāties radījumiem, tad mūsu savienošanās saņem nedabisku spēku no augstākās pakāpes.

Šis spēks ir atkarīgs no mūsu tieksmes savienoties, neskatoties pat uz to, ka nespējam to sasniegt. Parastajā dzīvē visiem ir ļoti vienkārši savienoties vadoties no egoistiskā mērķa. Kādā noziedzīgā mafijā valda vienotība un uzticība, turpretī mēs to nespējam izdarīt! Un, protams, nespēsim, līdz mūs izlabos gaisma.

Taču tikai ar savu vēlmi to sasniegt, mēs pievelkam gaismu, kas atgriež pie avota. Grupa pārvēršas par augstākā spēka avotu, šis spēks iedarbojas netieši tāpat kā apkārtējā gaisma. Tā vēl nav garīgās pakāpes tiešā gaisma. Taču reizi pēc reizes, kad apkārtējā gaisma uz mums iedarbojas, lai veicinātu mūsu centienus savienoties, tā palīdz mums vēl un vēl, pamazām veidojot mūsu savienošanos.

Tādā veidā savstarpējiem spēkiem, mēs, darbojoties no apakšas, bet gaisma – no augšienes, beidzot ar to sasniedzam pirmo kontaktu. Tad šī gaisma ietērpjas mūsu tilpnē, un mēs atklājam savu pirmo garīgo pakāpi.

No nodarbības pēc raksta no grāmatas „Šamati”, 23.09.2012.

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: