Zinātne, kura neatsverama

Bāls Sulams, priekšvārds grāmatai „Panim Meirot”, 5. p.: Vairs nav aizdomu un baiļu, ka cilvēks nespēs noturēties un dosies tirgot kabalu. Neatradīsies vairs pircēja ļaužu vidū, jo šī zinātne būs nīstama viņu acīs, jo ar tās palīdzību nevar sasniegt ne bagātību, ne goda apliecinājumus. Un tāpēc ikviens, kurš vēlas ienākt, lai atnāk un ienāk. Daudzi klejos, un tad zināšanas vairosies tajos, kuri cienīgi tās saņemt.

Paaudžu gaitā kabalas zinātne tika uzskatīta par mistiku, līdzīgi Taro kārtīm, svētībām un nolādēšanai, melnajai maģijai, gariem, velniem un visam tam, ko spēj iztēloties cilvēciskā fantāzija. Gadsimtu garumā cilvēki uzskatīja, ka šie līdzekļi ļauj valdīt pār pasauli, gūt uzvaru, bagātināties utt. Tāpēc daudzi vēlējās zināt, iemantot pārdabiskos spēkus, kuri it kā šeit slēpjas. Ikviens sapņo gūt panākumus un pārspēt citus – tas ir saprotams.

Tāpēc pret kabalas zinātni izturējās atbilstoši: „Ebrejiem ir slepena gudrība, kas piešķir varenību…” Masoni, visu kategoriju sektas – kas tikai nepielēja eļļu ugunij. Bija neskaitāmi izdomājumi un tikai pašu īstenību kabalisti slēpa. Tāpēc neviens nezināja, ka būtībā kabala ir cilvēku savstarpējās apvienošanās zinātne.

Šodien, kad mēs arvien labāk saprotam, kas ir kabalas zinātne, cilvēce pakāpeniski šķiras no mistiskā oreola, kas to aptver – tāpēc arī kabala tai vairs nav nepieciešama. „Kam man tas vajadzīgs? Lai apvienotos!? Es taču cerēju uz kādu „fokusu – pokusu”, pareģojumiem, veiksmi biržas darījumos, zālēm pret visām slimībām, brīnumlīdzekļiem. Turpretī cilvēku savstarpējo apvienošanos atstājiet sev, man tas nav vajadzīgs, pat ja arī ko piemetīsiet vēl klāt”.

Tādā veidā cilvēki atsakās no šīs gudrības, un šeit izpaužas īstenības moments: mūsu egoisms patiešām noraida apvienošanās metodiku, pilnīgi to nepieņem. Tāda ir dabiskā attieksme: cilvēks izvairās no līdzīgām lietām, noniecina vēsti par vienotību, ienīst, nicina to kā kaut ko pretīgu. Taču pēc tam viņš redz, ka viņam nav citas izejas. Viņu virzīs uz to dažādi faktori: mūsu izplatīšana, problēmas, sapratne par to, ka iziet no krīzes ir iespējams tikai savstarpēji apvienojoties.

„Taču, kā to izdarīt? Kur ņemt spēkus? Kāda ir darbību kārtība?” Tieši tad arī cilvēki sev atklās kabalas zinātni kā vienotības gudrību – tās pareizajā un īstenajā veidā.

Revolūcijai, kas saistīta ar šo zinātni, jānotiek tieši šodien, un mums jāpaātrina attīstības gaita. Tomēr vispārējais nicinājums sargā kabalu, lai tai pievērstos tikai tie, kuri patiešām vēlas apvienoties un pieliek pūles – katrs savu spēku robežās. Tādā veidā apkārt kabalai izveidojas ārējie loki…

No nodarbības pēc priekšvārda grāmatai „Panim Meirot”, 20.09.2012.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Nākamā ziņa: