Zāles, līdz kurām jāpaaugas

Bāls Sulams, priekšvārds grāmatai „Panim Meirot”: Līdz mūsdienām visiem spēkiem bija nepieciešams noturēt īsto gudrību aiz sienas, lai neviens no svešajiem neiekļūtu tās iekšienē.

Kabalas zinātne tika apslēpta, jo ļaudīm bija jāattīstas. Visai pasaulei jāvirzās uz priekšu līdz tam brīdim, kamēr pilnībā vilsies egoismā. Tad, būdami nespējīgi turpināt ceļu, cilvēki redzēs, ka šādai dzīvei uz Zemes pienāk gals. Tas attiecas uz sociālo un ekoloģisko krahu, kā arī uz iekšējo krahu.

Tad, lūk, lai nodrošinātu egoisma attīstību un neapturētu šo procesu pusceļā, kabalas zinātne tika apslēpta. Tā runā par egoisma pārvarēšanu, taču ja egoisms vēl nav nobriedis, tad arī nav ko pārvarēt. Tādā gadījumā ir jāgaida, līdz tas pabeigs savu attīstību.

Kabalisti konstatē, ka finālposms jau iestājies pirms piecsimts gadiem, ARI laikos. Taču bija nepieciešama finiša taisne, lai mūsdienās tas kļūtu acīmredzams. Šodien visa pasaule sāk apzināties, ka tālāk vairs iet nav kur un ka neviena no pazīstamajām metodikām nepalīdzēs pareizi turpināt attīstību. Tādējādi kabalas zinātne, kuru līdz šim brīdim pamatoti apslēpa, šodien atklājas visai pasaulei.

Jautājums: Kam īsti tā atklājas?

Atbilde: Pakāpeniski visiem.

Piemēram, eiropieši vai amerikāņi: ja viņi redz, ka nonākuši strupceļā, ka viņiem nav nekādu līdzekļu, kas ļauj izlabot situāciju sabiedrībā, rūpniecībā un tirdzniecībā, izglītībā un visās ciās sfērās, tad pateicoties mūsu iekšējai un ārejai izplatīšanai, viņi spēs beidzot saprast, ka pastāv metodika, kura palīdzēs pārvarēt egoismu, kurš cietsirdīgi mūs izposta un aprij, līdzīgi vēža audzējam. Šī metodika ļaus to ierobežot un no jauna uzsākt labu dzīvi.

Iepriekš visas cilvēces organisma šūnas auga atsevišķi, katra pēc sava prāta, gluži kā asni, kas spraucas ārā no zemes. Tas bija dabisks process, un kabalas zinātne pacietīgi gaidīja apslēptībā, līdz šīs šūnas nobriedīs. Beidzot tās izauga un sāka egoistiski apvienoties viena ar otru, turklāt egoistiska apvienošanās ļoti ātri noved pie nāves, jo visi ir savstarpēji saistīti un katrs velk „segu” uz savu pusi. Tāda ir vēža slimību daba. Tā sekas – momentāni izpaužas fatālais stāvoklis, un līdz ar to tajā pašā brīdī atklājas kabalas zinātne, lai radītu iespēju izveseļoties.

Taču zāles nevar tikt pielietotas, kamēr „pacients” nav apzinājies visu situācijas nopietnību. Šeit nepieciešama ļaunuma apzināšanās, kā arī izvēles brīvība: pieņemt zāles vai noniecināt. Mums ir jāstrādā no savas puses, bet cilvēcei – no savas puses jāsajūt sevi par saslimušu. Tādā veidā arī process virzīsies uz priekšu.

No nodarbības pēc „Priekšvārda grāmatai „Panim Meirot”, 19.09.2012.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: