Bāls Sulams „Šamati”, 168. raksts „Israēla paražas”: Israēla paražas svarīgas tādā mērā, ka var sacīt,  ka tās dod cilvēkam vairāk garīguma, nekā paši baušļi. Lai arī par paražu pārkāpumu nav soda, taču tad, kad pārkāpj likumu – saņem sodu. Taču, ja tomēr palīkoties uz to no labuma redzes viedokļa, proti, svētbijīgo trīsu sasniegšanas Debesu priekšā, tad paražas nes vairāk labuma. Tas ir tāpēc, ka viedie, kuri ieviesa šīs paražas, nokārtoja tā, lai garīgais starotu caur viņiem.

Pastāv liela problēma tajā apstāklī, kas attiecas uz materiālajām darbībām, kas vērstas uz mīlestību un apvienošanos, – darbībām, kuras Rabašs apraksta mums savos rakstos par grupu. Tās nedrīkst noniecināt, un attiecībā uz to mums viss ir samērā sakārtots.

„Paraža” tas ir noteikums, likums, kuru es patreiz nevaru izpildīt garīgajā līmenī un tāpēc izpildu to tikai materiālajā. Es cenšos iepriecināt grupu, apmierināt biedru vēlmes, apvienot viņus, pievienoties viņiem, lai sniegtu viņiem labpatiku.  Es pastāvīgi īstenoju visas iespējamās darbības, kuras attiecas uz bausli par mīlestību, uz apvienošanos, uz galvojumu. Ne es, ne biedri vēl neesam sasnieguši garīgo realizāciju, tā vēl nav praktiska baušļu izmantošana, tā nav gaismas piesaistīšana, kas izlabo, apvieno, atmodina un piepilda mūs. Šobrīd mēs vēl atrodamies iepriekšējā posmā, un visas mūsu darbības attiecas uz „paražu” kategoriju.

Tātad mēs mācāmies, mēs strādājam grupā, izpildām kabalistu padomus un nav svarīgi, vai mēs viņus saprotam, vai nē. Turklāt šiem padomiem kabalisti pievienojuši īpašu palīdzību no augšienes – gaismu, kas atgriež pie Avota. Un tāpēc, kaut gan mūsu nolūks ir egoistisks (lo-lišma), no tā mēs nonāksim pie altruistiskā nolūka (lišma).

Viss, kas tev palīdz virzīties uz labošanos, taču pagaidām tu to izmanto ar nolūku saņemšanas dēļ, tas ir, egoistisku nodomu vadīts, tiek dēvēts par „paražu”. Tu darbojies ar mērķi apvienoties, un lai arī tu nevēlies apvienoties, lai arī tu meklē tajā personīgo labumu, vienalga atnāk gaisma un atnes tev citu nolūku, kuru tu pat nespēji palūgt. Tu pat nebiji domājis par ko tādu, taču tas notiek – piepeši tu sāc novērtēt atdevi un mīlestību.

Lūk, šim nolūkam nepieciešams darbs grupā. Noliec galvu, godā biedrus savās acīs, atmodini sevi un viņus. Jā, tu vēlies tādā veidā nopelnīt, tomēr tavas rīcības nes labumu. Tā ir vienīgā iespēja, kā piesaistīt gaismu.

Likums ir vienkāršs: gaisma atnāk tikai pie tādas vēlmes, kura līdzinās tai ar savām īpašībām. Pareizi, tu vēl neesi sasniedzis līdzību, taču tev ir materiālais ķermenis. Tādēļ tas arī ir radīts: ar tā palīdzību tu vari atbalstīt biedrus, stāstīt viņiem par savu mīlestību un par Radītāja svarīgumu, demonstrēt atdeves un pašatteikšanās piemērus. Ar ķermeņu palīdzību mēs viens ar otru kontaktējamies, un kaut gan visas mūsu darbības grupā ir egoistiskas, tomēr tās attiecas uz tādām darbībām, kuras kabalisti mums ar nolūku sagatavojuši īstas vienotības sasniegšanai.

Mani nolūki ir pretēji, ļaunprātīgi, es savos mērķos gatavojos izmantot augstāko pasauli un Radītāju, taču es izpildu pareizas darbības un, pateicoties tām, pateicoties mehānismam, kuru radījuši kabalisti, varu sevi izlabot. Pretējā gadījumā, kā es spētu iziet no sašķeltības? Tieši šeit arī nepieciešamas „paražas” – pareizas darbības, kas ved uz pareizajiem nolūkiem.

Kabalisti veikuši īpašas labošanās, lai paražās ieliktu gaismu, kas atgriež pie Avota. Pēc sašķelšanās gaisma nevar plūst uz tilpnēm, kuras atrodas lejasdaļā, aiz „lūzuma līnijas”, egoismā. Un tomēr pastāv iespēja pacelt tās tilpnes, kuras sāk atmosties. Tādā veidā mēs sākam strādāt.

No nodarbības par  tēmu „Roš Hašana paražas”, 16.09.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība | Add Comment →