Radītāja mīlestības spēks, kurš sākotnēji nepiemīt radījumam – pāriet radījumā atgriezeniskajā formā. Tas tiek dēvēts par ļauno sākotni. Mīlestības mērs, ar kādu Radītājs izturas pret mums, ienāk mūsos pretējā veidā un rada mūsos naida, nošķirtības spēku. Ja mēs tagad to apgriezīsim otrādi, tad pārvērtīsim savā mīlestībā.

Radītājs rada vēlmi baudīt un nodod tai visu savas mīlestības spēku. Pati vēlme ir tikai mazs punkts, taču tagad tas atrodas šīs mīlestības spēka ietvaros, kuru sajūt kā naida pasauli.

Turpretī mums nepieciešams pārvērst šo naidu atpakaļ par mīlestību. Lūk, arī viss! Tas nozīmē, ka Sīnaja kalns (tulkojumā „naida kalns”) kļūst par svēto kalnu.

Mēs strādājam tikai ar savu nolūku, bet vēlme vispār netiek ņemta vērā, jo tā ir dabas dota. Viss atkarīgs no tā, kurp tiek virzītas mūsu domas. Tāpēc nav svarīgi, kādas vēlmes ir cilvēkam – tās no viņa nav atkarīgas. Sākotnēji viņā ir ieliktas 613 vēlmes, un visas tās ir egoistiskas. Cilvēks vēlas izmantot Radītāju un tāpēc tiek dēvēts par Faraonu. Turklāt viss viņa darbs paredzēts tam, lai pārvērstu šo faraonu svētajā eņģelī.

No nodarbības pēc „Raksta Zoar Grāmatas noslēgumam”, 13.09.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabala | Add Comment →