Bāls Sulams „Miers pasaulē”: Kopējā atrodas tikai tas, kas ir atsevišķajā un kopējais labums  tas ir ikviena labums. Tas, kurš kaitē sabiedrībai, kaitē sev pašam. Turklāt tas, kurš nes labumu sabiedrībai, tas nes labumu arī sev. Indivīdi ir sabiedrības daļas un sabiedrības vērtība nepārsniedz tās sastādošo indivīdu summu.

Tas jāpieņem kā pastāvošie likumi. Vai tie izpaužas, vai nē – atkarīgs no cilvēka attīstības.

Mēs visi – vesela mehānisma daļas. Katrs līdzīgi zobratam griežas attiecībā pret citiem un viņam netiek jautāts, vai viņš to vēlas, vai nē. Mašīna jau salikta un darbojas. Taču, ja tu jūties brīvs un neatkarīgs, tad tikai tāpēc, ka esi atrauts no realitātes. Tu vienkārši nezini, kā tevi „griež”.

Tomēr kādā no posmiem tev parāda, ka no šī brīža tev jāgriežas apzināti. Ja tu to nedari, tu izjūti sliktas sajūtas.

Parādīsim to zīmējumā. Tātad pastāv mehānisms, kura visa ritentiņi griežas ideāli. Tiem pieslēgts mazs dzinējs (M), un tas griež tos visus.

Pēc tam katram no ritentiņiem liek saprast, ka kādā no sava darba daļām (apzīmēsim to sarkanā krāsā) tam jāgriežas vairs ne instinktīvi, bet pēc personīgās vēlēšanās, balstoties uz vienotību ar citiem, uzņemoties par viņiem atbildību, ar mīlestību pret viņiem.

Cilvēks jūt, ka visi ir atkarīgi no viņa un tad viņa „sarkanajā zonā” atklājas divi spēki: ļaunums un labestība. Viņš zina, ka jādarbojas ar labiem nodomiem, taču neko nevar ar sevi izdarīt un vēlas darboties sliktu nodomu vadīts. Šajā pārejā (∆) viņam rodas izvēles brīvība.

Tātad mašīna strādā, un tu griezies. Rezultātā, kā sacīts, Radītājs nenoraidīs nevienu, un visi atgriezīsies pie savas saknes. Tā vai citādi, taču mēs visi esam Viņa darbinieki. Ja tev ir punkts sirdī, vēlies atklāt īstenību un šim nolūkam veic īpašas darbības, tad pēkšņi atklāj realitāti un tā izpaužas tev divos veidos. Tad tev rodas iespēja tajā iekļauties, atklāt un saprast tās „dzinēju” – Radītāju, kā arī radīšanas mērķi un visu realitātes sistēmu. Iekļaujoties procesā, samērojot sevi ar šo „mašīnu”, tu sāc saprast, kas tā ir, kam paredzēta utt.

Pie tam tu nonāc starp diviem pretmetiem. No vienas puses, egoisms tevi velk prom: „Kamdēļ tev tas? Dzīvo ar to, kas tev ir. Lai notiek, kas notikdams”. Taču no otras puses, tevi velk uz ko lielāku.

Un šeit tev nepieciešams nomainīt virzošo spēku. Tā vietā, lai iespaidotos no tieksmes uz jauniem atklājumiem, sāc virzīties uz priekšu pa īstam – iekļauties kopējā mehānismā un tajā darboties.

Turklāt tas ir iespējams tikai ar nosacījumu, ja tu iekļaujies, lai palīdzētu citiem. Ne tāpēc, ka vēlies saprast un sajust ko jaunu, piedalīties kādā lielā lietā, bet gan tādēļ, lai virzītu savus spēkus, lai palīdzētu kopējam mehānismam, lai palīdzētu citiem. Tev jānomaina savas dalības nolūks. Patreiz tevi atmodina ar ciešanām, taču tev tās jānomaina pret mīlestības ciešanām.

Attiecībā uz „mašīnu”, tā strādās kā parasti. Mūsu pasaule vienkārši „griežas”, taču tev dod iespēju atvērt acis uz to, kas dēvēts par „augstāko pasauli”, – uz to sfēru, kur tiek veikti aprēķini un pieņmti lēmumi…

No nodarbības par rakstu „Miers pasaulē”, 10.09.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Gribas brīvība, Ikdienas nodarbība | Add Comment →