Bāls Sulams „Mašiaha taures rags”: Kabalas zinātnes izplatīšana masām dēvēta par „ragu”, līdzīgi auna ragam, kura skaņa izplatās lielā attālumā. Tāpat šīs gudrības atbalss izplatīsies visā pasaulē, līdz tautas sadzirdēs un atzīs, ka pastāv Radītāja gudrība Israēla vidū.

Radījuma mērķis – izlabot tieši saņemošās tilpnes. Kā vēsta līdzība, jebkuram, kurš vēlas viņa AHAP, Radītājs piedāvāja labošanās gaismas, tilpnes un ekrānus, taču neviens tos nepieņēma. Citādi sakot, gaisma var iedarboties uz tilpni, ja tilpne nenonāk ar to līdzībā, ja tilpnē nav tieksmes pēc atdeves. Turklāt saņemošajās vēlmēs vienkārši nevar būt nekāda tieksme, jo šo tilpņu daba jau sākotnēji pretstatā atdevei.

Kā lai nosprauž saņemošajai vēlmei vismaz kursu uz atdevi? Lūk, tas ir jautājums.

Šim nolūkam tiek izmantota īpaša daļa ar nosaukumu Galgalta ve-Einaim (G”E). Tās pārstāvji atrodas saņemošo tilpņu vidū, kaut gan paši tādi nav un tāpēc pat mūsu pasaulē  izskatās ļoti dīvaini. Viņi arī ir Israēla tauta, kas patiesībā nepieder šai pasaulei, jo viņu tilpņu saknes atrodas nulles, pirmajā un otrajā stadijās. No laika gala Israēla tauta pārstāv atdeves īpašības, lai arī tās sabojātas šeit.

Šīs tilpnes spējīgas sevi izlabot uz atdevi, taču ļoti nelielā mērā. Būtībā, ko tās var atdot? Nākuši no Senās Babilonijas, viņi pauž Galgalta ve-Einaim tīrā veidā – punktu sirdī, ne vairāk. Tāpēc viņiem nācās ienākt Ēģiptē, lai pēc tam piešķirtu sev izlabotāku formu, kas derētu viņu misijai. No Babilonijas viņi iznāca kā viena ģimene, bet no Ēģiptes jau iznāca tauta – Israēla tauta.

Pēc tam viņi sasniedza savu labošanos – Tempļa vai „Israēla tautas Israēla zemē” pakāpi.

Tomēr tas viss bija tikai priekšdarbs, kas ļauj zināmā mērā pietuvināties AHAP. Un tādējādi izlabojoties, Israēla tilpnēm bija jāparūpējas par AHAP. Šim nolūkam tās izgāja sašķelšanos un nolaidās lejup. Tas notika ar seno grieķu un romiešu starpniecību, kuri iejaucās to vidē, piešķīra tām savas vēlmes un tādā veidā nopostīja. Rezultātā Israēla dēli nokrita lejup, AHAP(ā). Tas tiek dēvēts par sašķelšanos vai Tempļa nopostīšanu.

Tādējādi notika pilnīga Galgaltas ve-Einaim sajaukšanās ar AHAP. Šai savstarpējai iekļautībai bija jāilgst 2000 gadu, līdz atdeves un saņemšanas tilpnes savstarpēji sajauksies. Tapat ir zināms, ka divu tūkstošu gadu ilgais posms ir jēdziens, bet reālais termiņš bija 1500 gadi.

Pēc tam, kad savstarpējā iekļaušanās tika pabeigta, no ARI laikiem sākās reformācijas, renesanses laikmets. Tāpēc ARI dēvē par „Mašiahu Jozefa dēlu”. Galvenais šajā periodā – kabalas zinātnes izplatīšana ar hasīdisma un citu darbību palīdzību, izejot pacēlumus un kritumus.

Rezultātā kabalas zinātne šodien atklājas, un mēs turpinām šo procesu pūšot „Mašiaha taures ragu”.

Kam tad jāatklājas kabalas zinātnei? Galgaltas ve-Einaim daļām? Taču tās visas bez atlikuma sajauktas ar AHAP. Kurš tad pieņems šo gudrību? Atsevišķi elementi vai visi bez izņēmuma? Uzreiz vai pēc kārtas?

Uz to Bāls Sulams atbild: kabalas zinātne tiek izplatīta starp visiem bez jebkādiem izņēmumiem. Cik daudz atdeves daļu iekļuvis cilvēka sirdī šajās tūkstošgadēs, tik lielā mērā iedegas tajā vēlme.

No nodarbības par tēmu „Mašiaha taures rags”, 09.09.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Izraēla un pasaules tautas, Kabalas izplatīšana | Add Comment →