Nonākt pie raudu vārtiem nozīmē ieraudzīt, ka tu viss esi vienkārši neizkustināms vēlmes akmens, kuru nav iespējams izkustināt no vietas pašam. Visas akmens kustības norisinās tikai pateicoties enerģijai, kas nāk no ārienes. Tāpēc viss mūsu darbs ietver tikai to, lai atrastu līdzekļus, kuri atmodina šo palīdzību no apkārtnes.

Tas ir ļoti svarīgs punkts, kurā mums arī tiek dota izvēles brīvība, tieši tad cilvēks zaudē spēkus un neredz iespēju kaut ko izdarīt, sajūt izmisumu vai vienkārši nespēku, cerību zudumu nākotnei un motivāciju. Viņš piepeši jūt, ka viens pats nespēs izkustēties no vietas. Nav nekāda motivācijas spēka, kas vilktu viņu uz priekšu uz mērķi, vai vismaz neliels dūriens, kas pastumtu viņu no aizmugures un piespiestu kustēties.

Tieši šādā nedzīvā stāvoklī arī rodas izvēles brīvība, kas ļauj virzīties uz priekšu ne uz svešo, negatīvo vai pozitīvo spēku rēķina, bet pašam rast spēkus, kas virza uz priekšu. Un nemeklēt šos spēkus sevī pašā, bet sākt strādāt ar apkārtējo sabiedrību un pateicoties viņiem ķepuroties augšup pie Radītāja.

Taču nepieciešams būt jutīgam pret to, lai šādos niecīgos, pelēkos stāvokļos saredzētu gaismas spraugu laikā, kur tu vari ienākt, un veikt tur savas darbības.

Vēlmju daudzumā pēkšņi rodas gaismas sprauga, kurā cilvēks var iekļūt un izmantot, lai varētu izlauzties. Nepieciešams pastāvīgi gaidīt šo momentu pašā nedzīvajākajā situācijā, sajūtot bezspēku un jebkādas garšas zudumu uz garīgo. Pat šādā stāvoklī ir iespējams palikt jutīgam.

Tad, kad atnāk izmisums un vienaldzība, tomēr nepieciešams saglabāt sevī uztveres asumu, cerībā, ka tieši no šāda stāvokļa radīsies iespēja izsprukt. It kā tev priekšā būtu necaurejama siena, un piepeši tu saskati kādu mazu spraugu – iekļūsti tajā un no turienes atveras izeja. Tieši tur tu atrodi, kā no šī tumšā stāvokļa sasniegt realizāciju.

No nodarbības pēc Rabaša vēstules, 06.09.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība | Add Comment →