Materializēto baiļu pasaulē

Mēs atrodamies uz garīgās pasaules sagatavošanās pakāpes, kas dēvēta „šī pasaule”. Mūsdienu stāvoklī, šajā pakāpē radīti apstākļi, lai izveidotu sevī īstas garīgās bailes, tas ir pirmais bauslis. Tās nav šīs pasaules bailes, ne arī materiālās bailes un uztraukumi, ko cilvēks izjūt katru mirkli, pārdzīvojot par to, kas ar viņu var notikt, raizējoties par pagātni un nākotni, par to, kas notiks ar viņu pašu un viņam tuvajiem cilvēkiem.

Mēs pastāvīgi dzīvojam šādās dzīvnieciskās bailēs, lai gan vairums gadījumos to neapzināmies. Tieši bailes mūs virza katru dzīves mirkli. Taču attiecībā pret šīm pasaulīgajām bailēm man ir jāizdara samazinājums, un virs tā jāizveido pareizas bailes par to, vai es spēšu atdot Radītājam, ja man neatklāsies Viņa labestība un mīlestība?

Ja materiālo baiļu vietā es formēju sevī garīgās bailes, tad tādā veidā es laboju savu vēlmi.Šim nolūkam arī radīta šī pasaule, lai tajā pieliktu pūles un pārietu no materiālajām bailēm uz garīgajām bailēm. Materiālās bailes neiztrūkst, cilvēks katru mirkli no kaut kā baidās. Tāda ir mūsu materiālā eksistence – mūžīgajās bailēs, lai es nejustu trūkumu, lai varētu sevi materiāli nodrošināt, lai man nenodarītu ļaunumu, neaizskartu manu lepnību un patmīlību. Visi mūsu materiālie maņu orgāni strādā baiļu vadīti, lai saglabātu manas personīgās robežas, lai nevienam neļautu ielauzties aiz tām.

Turpretī mūsu darbs ir pretējs: izrauties no savām robežām uz ārieni, atklāt sevi un iekļauties citos! Tādā formā mēs pārraujam robežas, kuras mums aino mūsu bailes. Baiļu robežas man atklāj manu tēlu, manu ķermeni. Pēc tam nāk nākamais baiļu loks, kas veido visu, ko redzu sev apkārt: mani radinieki, mājas un arvien ārējāki loki.

Visu šo pasaules ainu man attēlo bailes, tikai uz baiļu pamata strādā visi mani maņu orgāni. Ja pateicoties apkārtnei es saņemšu spēku un tieksmi iziet no sevis, tad sākšu just, cik labi ir atrasties ārpus savām egoistiskajām robežām. Un tad es izmantoju apkārtējās sabiedrības spēku, lai veiktu samazinājumu attiecībā pret manām materiālajām bailēm un iegūtu pareizās bailes – svētbijīgās trīsas Radītāja priekšā, raizējoties tikai par to, vai es spēšu atdot Radītājam, ja Viņš atklāsies kā atdodošais man.

Ja es raizēšos tikai par šīm vienīgajām, īstajām bailēm, tad Radītājs man dos ekrānu un atklāsies man.

No nodarbības pēc raksta no grāmatas „Šamati”, 03.09.2012.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: