Kongress Harkovā, 7. Nodarbība

Jautājums: Mans jautājums attiecas uz laika kategoriju. Iespējams mēs nesasniedzam vienotību tikai tā iemesla dēļ, ka nespējam vienlaikus uz to tiekties, jo katrs atsevišķi mēs jau izjutām šādu lielo apvienošanos?

Atbilde: Laika kategorija ir mūsu pasaules trūkums. Ja es justos absolūtā drošībā, absolūtā pārliecībā, kad nepastāv praktiski nekāda atšķirība starp manu šodienas ik minūtes stāvokli un nākamo, pēc gada, pēc divdesmit, pēc tūkstoš gadiem; ja nepastāvētu izmaiņas manos stāvokļos, tad nebūtu laika kategorijas.

Taču, ko nozīmē „nepastāvētu”? Proti, neviens no stāvokļiem nebūtu labāks vai sliktāks par citu. Kā tas var būt? – Ja es pilnībā uzticos Radītājam. Tad stāvokļi, no vienas puses, var mainīties, bet no otras puses, man pilnīgi vienalga, kā tie mainās. Un tad laiks izzūd.

No 7. nodarbības Harkovas kongresā, 19.08.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Kongresi, Norises, Realitātes uztvere | Add Comment →