Bāls Sulams „Trimda un atbrīvošanās”: Un sadrumstalojās tautas spēks: daži sekoja egoistisko ķēniņu un augstmaņu pēdās, bet daži sekoja kabalistiem. Un šī šķelšanās turpinājās līdz Tempļa nopostīšanai.

Un izveidoja saduķeju sektu – bagātos un augstmaņus, kas remdēja savas alkas. Viņi karoja ar tiem, kuri pārvarēja egoismu un tieši viņi uzsūtīja Romas impēriju Israēlam, un pēc tam nevēlējās noslēgt mieru ar iekarotājiem, kā ieteica viedie. Rezultātā tika nopostīts Templis un Israēla tautas labākie devās trimdā.

Kabalists vēsturi nestudē universitātē. Viņš aptver ar skatienu visu sistēmu, paceļoties pāri laika ierobežojumiem. „Laiks” viņam nozīmē darbību secību. Viņš redz garīgos cēloņus un to materializāciju šīs pasaules zaros, viņš redz procesa gaitu.

Mūsu izpratnē „vēsture” ir minējumu kopums, kas bāzējas uz dažādiem avotiem un izrakumu rezultātiem. Kabalisti runā par to, ka Israēla tauta cēlusies no Ābrama skolniekiem, kas nākuši no Senās Babilonijas un apguvuši kabalas metodiku, tai pat laikā kāds „filozofs” var sacīt: „Nekā tamlīdzīga, kabalas zinātne sākusies viduslaikos”. Te neko nevar darīt. Katrs ierobežots sava pasaules uzskata dziļumā.

Jāsaprot, ka neesam pazīstami ar garīgā krituma procesu, ilgstošu un mokošu. Cilvēki pūlējās tam pretoties, bija vairums problēmu, bija kari un katrs šāds karš norisinājās par to, lai noturētos altruistiskajā nolūkā. Cilvēks saprata, kas tiek likts uz spēles: vai nu tu esi līdzās Radītājam, vai arī – vienkārši „dzīvnieks”, kas dzīvo nožēlojamu dzīvi saskaņā ar viņam atvēlētajiem gadiem, līdzīgi ēzelim, kurš tevi ved.

Lejupslīde bija smaga visiem, ietverot bagātniekus un augstmaņus, kuri novērsās no kabalas. Viņi saprata, kas notiek, taču nespēja novaldīt savu egoismu, nespēja tam pretoties. Cilvēku vilka lejup kā trusīti, kuru nohipnotizējusi čūska un kurš dodas taisni tās rīklē.

Tad, kad pienāk šāds kritums, tu redzi, kā egoisms ar tevi strādā. Tu saproti, ka esi vājš un bezspēcīgs, tu redzi, kā noslīdi lejup, taču neko nespēj izdarīt. Tev palīdzēs tikai apkārtne, tikai gaisma, kas caur to izplūst.

Un tādējādi garīgā krituma periods nebija vienkāršs. Šeit neiet runa par cietsirdīgiem ļaundariem, kuri nevēlējās pielikt pūles. Tā bija paaudžu kopējā lejupslīde, kas pārņēma arī viedos, kuri arī nolaidās lejup, taču joprojām noturēja atdeves nolūku.

Šī procesa jēga bija: lai precīzi iztulkotu sev altruistiskā nolūka „lišma” jēdzienu un iegūtu to pa īstam. Tādējādi es mācos, lai izlabotos, nevis citādi. Tāpat arī „baušļi” ir manas vēlmes labojumi. Šī vēlme sastāv no 613 daļām, bet „Tora” ir gaisma, kas atnāk un īsteno šīs labošanās. Es tikai sevi tām sagatavoju, bet Radītājs pabeidz iesākto manā vietā. Tad, pateicoties manām izlabotajām vēlmēm, es atklāju Viņu – vienoto, īpašo Spēku.

Manas attieksmes kvintesence pret macībām, mans īstais nolūks – pats galvenais. Par to arī norisinājās karš starp divām nometnēm.

Taču šodien mums nāksies pacelties augšup pēc sakāves. Viss šis pacēlums tiek īstenots tikai pateicoties analīzei, noskaidrošanas ceļā – ko nozīmē „lišma, kāds ir cilvēka uzdevums, kāds ir viņa dzīves mērķis, kāda ir tās jēga. Šeit arī slēpjas atšķirība: vai nu es mācos, lai iegūtu zināšanas un nokārtotu eksāmenus, vai arī pielieku arvien jaunas pūles, lai izsauktu gaismu, kas atgriež pie Avota.

No nodarbības pēc raksta „Trimda un atbrīvošanās”, 28.08.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Baušļi, Egoisma attīstība, Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Izraēla un pasaules tautas | Add Comment →