Monthly Archives: oktobris 2012

Iepazīšanās ar ļauno sākotni

Viss, ko redzam savā realitātē – saņemošā vēlme. Tā tika radīta savā sākotnējā formā, un mēs to sajūtam. Mēs arī esam šī vēlme.

Taču līdzās tam, mums tāpat piemīt spēja domāt, prāts, kurš ļauj konstatēt: „Man ir vēlme. Es sajūtu vēlmi”. Dzīvnieki uz šādu konstatāciju nav spējīgi, to spēj tikai cilvēks. Šeit arī ir atšķirība: ar prāta palīdzību es varu norobežoties no vēlmes, analizēt, to izmērīt, vērot no malas.

Tādējādi man dota iespēja būt par psihologu sev pašam un citiem. Vēlmē ir mana dzīve, un ir spēja analizēt šo dzīvi: kas tiek sajusts vienā atsevišķā vēlmē, bet kas – citā, kādā veidā es pāreju no vēlmes uz vēlmi, ko ar tām daru. Citādi sakot, esmu spējīgs uz noteiktu darbību pār savu vēlmi. Tajā dzīvojot, es varu studēt savu dzīvi ar prāta, atmiņas un analīzes palīdzību. (vairāk…)

Visu veido vienotais Dabas spēks

Jautājums: Kas varētu kalpot par integrālās sabiedrības zinātnisko pamatu, ja no saskaņotas pasaules ainas noņemsim tādus jēdzienus kā „garīgie spēki” un „Radītājs”?

Atbilde: Mums jāievieš spēks, kas dēvēts – „Daba”, tas ir, spēks, nodoms, plāns, mērķis, kas piemīt dabai un darbojas ne tikai mehāniski, attīstot un veidojot evolūciju saskaņā ar kādiem nejaušiem parametriem. Pat mūsdienu zinātne pasvītro, – lai tas viss saplūstu vienotā veselumā, organizētā dzīvībā, organizētā Visumā, visiem parametriem, ietverot gravitācijas spēku un visus iespējamos pastāvīgos lielumus, būtu jāsavienojas tādā brīnumainā, īpašā savstarpējā savienojumā, kuru nav iespējams atveidot mākslīgi.

Izejot no visa, ko šodien atrodam dabā, var nonākt pie secinājuma, ka pastāv vienots integrālais spēks, kurš to visu vada. Nedēvēsim to par Radītāju, Dievu, nepiešķirsim tam kādas mistiskas nozīmes vai nepamatosimies uz zināmiem atklājumiem, kurus veikušas noteiktas personības pagātnē, bet balstīsimies tikai uz to, ko mēs patiešām novērojam un redzam sev apkārt. (vairāk…)

Neliec stiept tevi uz nestuvēm

Ja kritumā tu neveic pareizo darbību, tad tu uzcel sev priekšā barjeru. Viena barjera tev bija jāpārvar atklājot jaunu tukšumu. Taču tu to atstūmi un sacīji, ka nespēj to veikt.

Tagad tev nāksies gaidīt, kad Radītājs no jauna vērsīsies pie tevis, tas ir, tevī atklāsies jauni nosacījumi, kas ļauj izlabot to pašu problēmu, taču citādā veidā. Radītājs maina vienu eņģeli, vienu spēku, pret citu un sniedz cilvēkam jaunu iespēju virzīties uz priekšu.

Cilvēks darbojas absolūtas sistēmas iekšienē un viņam tā jāpapildina ar savu daļu, kas atkarīga no viņa, lai nodrošinātu visas sistēmas eksistēšanu un virzītu to uz priekšu pretim mērķim. Šī kustība norisinās visā sistēmā, kur katrs elements atmostas un ir atkarīgs no pārējiem saskaņā ar labošanās kārtību, kas vērsta no apakšas uz augšieni, mērojot informācijas gēnu (rešimot) ķēdi. (vairāk…)

Mīlestība: nav tas, ko domājām

Bāls Sulams „Toras dāvāšana”: Patiesībā cilvēkam, kuram vēl piemīt radījuma daba, nepastāv nekāda atšķirība starp mīlestību pret Radītāju un mīlestību pret tuvāko, par cik viss, kas atrodas ārpus viņa, šķiet viņam nereāls.

Es nevaru sajust tuvāko pašu par sevi. Es viņu sajūtu tajā pakāpē, kādā esmu no viņa atkarīgs. Citiem vārdiem, es jūtu nevis tuvāko kā tādu, bet savu atkarību no viņa: cik daudz es varu zaudēt, ja ar viņu kas notiks.

Tikai no šādiem aprēķiniem mēs vadāmies, lai kas tas būtu. Pat māte rūpējas par savu mazuli, jūtot, kādus zaudējumus viņai var nodarīt mazuļa nelaimes un problēmas. Tā arī ir mēraukla, kuru mēs dēvējam par „mīlestību”. „Es tevi mīlu” – nozīmē: esmu atkarīgs no tevis. Tāpēc tas viss nav garīgā, bet gan materiālā mīlestība: es saņemu no kāda baudu un baidos, lai ar viņu nenotiek kāda nelaime, pretējā gadījumā tas man nesīs ciešanas. Es mīlu to, ar kuru man ir labi. Tas var būt mans bērns, vai arī kāds, kas man sagādā labpatiku. (vairāk…)

Izmantojot apkārtējo loku kā augstākā spēka avotu

Lūgšanas trīs noteikumi nosaka, ka pateicoties tiem iespējama mūsu saplūsme ar nākamo pakāpi: zemakā G”E ar augstākā AHAP”P. Tie parāda, kas pie tam nepieciešams: dvēseles uzticība un vilšanās savos spēkos, piederība augstākajam, ticība augstākās pakāpes dižumam, personīgās niecības apzināšanās, kas ļauj atcelt savu egoismu.

Runa iet par ticību augstākā dižumam, tā pilnībā atkarīga no apkārtējo loka ietekmes. Cilvēks viens pats to nespēj sasniegt. Nepieciešamība pēc augstākā ir atkarīga tikai no apkārtnes, jo pats cilvēks nespēj attīstīt sevī vajadzību pēc atdeves. Tas ir abstrakts mērķis, kas pretrunā viņa dabai, tāpēc šis mērķis var nākt tikai no apkārtējo loka, kas valda pār viņu.

Tikai apkārtējo loks var dot man spēku, kas ļauj pacelties virs sava ķermeņa un nolemt, ka nāve labāka nekā tāda dzīve bez atdeves īpašības, bez garīguma sajūtas, lai es piekristu sasniegt atdevi saņemšanas vietā, nevēloties vairs dzīvot egoismā. Visu šo triju noteikumu izpildīšana ir atkarīga no cilvēka uzticības savai apkārtnei, no tā, cik lielā mērā tā viņam iedvesīs šīs vērtības. (vairāk…)

Lūgšanas trīs noteikumi

Raksts „Lūgšanas trīs noteikumi” no grāmatas „Šamati”: Pastāv trīs lūgšanas noteikumi: 1. Ticēt, ka Radītājs var glābt cilvēku, neskatoties uz to, ka cilvēkam piemīt vissliktākās īpašības, ieradumi un nosacījumi, salīdzinājumā ar jebkuru citu viņa paaudzē. 2. Viss, ko varēja izdarīt, izdarīja, taču glābiņš tā arī neatnāca. 3. Ja Radītājs neglābj, tad labāk nāve nekā tāda dzīve.

Šie trīs noteikumi apkopo vairums nosacījumu, kuri cilvēkam ir jāsavāc sevī, lai nonāktu pie autentiskas lūgšanas, kliedziena. Kliedziens tā ir vēlme sirdī. Tas dzimst tajā mirklī, kad mēs sasniedzam vēlmi, kura derīga garīgās pasaules, atdeves īpašības atklāšanai – tajā brīdī, kad kļūstam tai gatavi, atrodoties vēl mahsoma otrā pusē, tas ir, gaidot tomēr vēl kaut ko saņemt no šīs atklāšanas.

Tā vēl nav tīra lūgšana, un tā nevar būt tīra, jo pastāv sašķeltība starp pakāpēm. Mēs vienmēr raidām lūgšanu „lo lišma” sevis dēļ, no tās nonākot pie „lišma”, atdeves. Kā sacīts: „Pielika pūles un atrada”. Taču mūsu vēlmei jāpiemērojas tai pakāpei, pie kuras atrodamies. Nav iespējams uz to pacelties, ja netiek izpildīti visi noteikumi no šiem trim. (vairāk…)

Zināšanas – spēks

Bāls Sulams, priekšvārds grāmatai „Panim Meirot”, 5. p.: Tikai pateicoties kabalas zinātnes izplatīšanai tautu vidū, mēs izpelnīsimies pilnīgu atpestīšanos. Tikai gaisma, kas tajā slēpjas kā zelta āboli sudraba rāmjos, ir līdzeklis, kas spēj atgriezt cilvēku pie Avota.

Tāds spēks vairs nav atrodams nekur. Jebkādas citas grāmatas, citi līdzekļi pasaulē nepalīdzēs mums sevi izlabot, nonākt pie vispārējās labošanās un sasniegt radījuma mērķi. Vienīgais ceļš – izplatīt kabalas zinātni, lai tā atklātos visur, lai visi uzzinātu: pastāv līdzeklis, lai izlabotu pasauli.

Un lai arī ikviens to spēj realizēt tikai savu spēku robežās, šeit nepieciešamas pašas zināšanas par to, ka kabalas zinātne mums nes labošanos. Šīs zināšanas ir pamatnosacījums. Pat Faraons uzzināja, kas ir labošanās un tāpēc piekrita atbrīvot Israēla dēlus. Citiem vārdiem, mūsu egoisms neļaus mums pacelties virs sevis, ja nesaņemsim skaidru un pareizu priekšstatu par labošanās metodiku. (vairāk…)

Zinātne, kura neatsverama

Bāls Sulams, priekšvārds grāmatai „Panim Meirot”, 5. p.: Vairs nav aizdomu un baiļu, ka cilvēks nespēs noturēties un dosies tirgot kabalu. Neatradīsies vairs pircēja ļaužu vidū, jo šī zinātne būs nīstama viņu acīs, jo ar tās palīdzību nevar sasniegt ne bagātību, ne goda apliecinājumus. Un tāpēc ikviens, kurš vēlas ienākt, lai atnāk un ienāk. Daudzi klejos, un tad zināšanas vairosies tajos, kuri cienīgi tās saņemt.

Paaudžu gaitā kabalas zinātne tika uzskatīta par mistiku, līdzīgi Taro kārtīm, svētībām un nolādēšanai, melnajai maģijai, gariem, velniem un visam tam, ko spēj iztēloties cilvēciskā fantāzija. Gadsimtu garumā cilvēki uzskatīja, ka šie līdzekļi ļauj valdīt pār pasauli, gūt uzvaru, bagātināties utt. Tāpēc daudzi vēlējās zināt, iemantot pārdabiskos spēkus, kuri it kā šeit slēpjas. Ikviens sapņo gūt panākumus un pārspēt citus – tas ir saprotams.

Tāpēc pret kabalas zinātni izturējās atbilstoši: „Ebrejiem ir slepena gudrība, kas piešķir varenību…” Masoni, visu kategoriju sektas – kas tikai nepielēja eļļu ugunij. Bija neskaitāmi izdomājumi un tikai pašu īstenību kabalisti slēpa. Tāpēc neviens nezināja, ka būtībā kabala ir cilvēku savstarpējās apvienošanās zinātne. (vairāk…)

Ja nav ēnas, tas nozīmē, nav arī saules

Bībelē sacīts, ka sieviete radīta no vīrieša ribas. Oriģinālā vārds „riba” ivritā nozīmē gan ribu, gan ēnu.

Proti, sieviete radīta kā vīrieša atspoguļojums,un tāpēc tādā veidā tai viņam ir jāpalīdz, jāatbalsta, jādod padomi. Turpat sacīts: „Klausi, ko saka sieviete”.

Zināmā mērā viņai jābūt kā mātei, zināmā mērā – saimniecei, valdniecei. Viņai jāsajūt, ka mājas ir viņas saimniecība, ka viņa tur vada. Turpretī vīrs vada visu pārējo ārpus mājām.

Vīram ir jāklausa sieva it visā, kas attiecas uz saimniecības savstarpējo vadīšanu, bet viņai jāklausa vīrs attiecībā uz pārējo problēmu risinājumu. Tieši šādā veidā viņiem ir jāatbalsta vienam otru, lai tas atbilstu bībelē sacītajam, ka viņa eksistē kā vīra ēna. Taču, ja nav ēnas, tas nozīmē, ka nav arī saules. Tā ir tāda alegorija, kuru psiholoģijā var ļoti interesanti attīstīt: tieši tad, kad vīrietis un sieviete tādā veidā sadzīvo, viņiem staro saule, un tādā veidā viņi attīstās.

No sarunas par integrālo audzināšanu, 05.03.2012.

Avots krievu valodā

Zāles, līdz kurām jāpaaugas

Bāls Sulams, priekšvārds grāmatai „Panim Meirot”: Līdz mūsdienām visiem spēkiem bija nepieciešams noturēt īsto gudrību aiz sienas, lai neviens no svešajiem neiekļūtu tās iekšienē.

Kabalas zinātne tika apslēpta, jo ļaudīm bija jāattīstas. Visai pasaulei jāvirzās uz priekšu līdz tam brīdim, kamēr pilnībā vilsies egoismā. Tad, būdami nespējīgi turpināt ceļu, cilvēki redzēs, ka šādai dzīvei uz Zemes pienāk gals. Tas attiecas uz sociālo un ekoloģisko krahu, kā arī uz iekšējo krahu.

Tad, lūk, lai nodrošinātu egoisma attīstību un neapturētu šo procesu pusceļā, kabalas zinātne tika apslēpta. Tā runā par egoisma pārvarēšanu, taču ja egoisms vēl nav nobriedis, tad arī nav ko pārvarēt. Tādā gadījumā ir jāgaida, līdz tas pabeigs savu attīstību.

Kabalisti konstatē, ka finālposms jau iestājies pirms piecsimts gadiem, ARI laikos. Taču bija nepieciešama finiša taisne, lai mūsdienās tas kļūtu acīmredzams. Šodien visa pasaule sāk apzināties, ka tālāk vairs iet nav kur un ka neviena no pazīstamajām metodikām nepalīdzēs pareizi turpināt attīstību. Tādējādi kabalas zinātne, kuru līdz šim brīdim pamatoti apslēpa, šodien atklājas visai pasaulei. (vairāk…)