Nopelnīt atklāsmi

Apslēptības laikā man ir tikai viena izvēle: iztēloties augstākā, kurš mani vada un nosaka visus manus stāvokļus, dižumu. Augstākais ar nolūku izliekas par mazāku, lai dotu iespēju zemākajam strādāt.

Ja atklāsies Radītājs, augstākais spēks, kurš valda un nosaka visu, tad nebūs vietas manai ticībai, atdevei. Es redzēšu, ka viss atrodas Viņa rokās un man nebūs ar ko strādāt. Tāpēc es lūdzu apslēptību.

Es sāku novērtēt apslētību, jo Viņa apslēptībā es dzīvoju. Turklāt Viņam atklājoties, es izzūdu. Ja Radītājs atklāsies, tad es pārvērtīšos par pilnīgu nulli, sajūtot, ka Viņš visu vada un visu nokārto, turpretī man nav ko darīt – es it kā neeksistēju.

Turklāt, ja Radītājs apslēpts, tad man ir iespēja pielikt pūles, strādāt, mēģināt rast spēkus. Saprotams, ka spēkus es saņemu no Viņa, taču es jūtu, ka eksistēju, tāpēc ka pārvaru apslēptību un kaut ko veidoju pats. Tas ir pirmais posms.

Pēc tam, kad es šādā veidā biju spējis izveidot sevi apslēptības apstākļos, kuru pats biju lūdzis, un izaudzināju sevi līdz pilnīgam garīgajam parcufam, es sasniedzu Galgalta-Einaim, pilnīgi atdodošās vēlmes. Tad es varu palūgt Radītāju sākt atklāties.

Un pat ja Viņš atklāsies, es neizzudīšu, jo jau eksistēju garīgajā pasaulē un Viņa atklāsmei varu pielikt no sevis, it kā Viņš joprojām būtu apslēpts. Es parādu savu neatkarību, neskatoties uz Viņa atklāsmi. Tagad Viņa atklāsme man netraucē, gluži otrādi, sniedz man papildiespējas darbam. Neskatoties uz to, ka Radītājs atklājies, es varu izturēt un neatcelt sevi attiecībā pret Viņu. Tas tiek dēvēts par saņemšanu atdeves dēļ, mīlestības pakāpi.

No nodarbības pēc Rabaša vēstules, 29.08.2012.

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: