Mainīties var tikai ar gaismas palīdzību, kas atgriež pie avota. Šī gaisma atnāk pati par sevi,  lai virzītu mūs uz priekšu uz izzināšanas stāvokli, kurā mēs atrodamies. Tā pastāvīgi staro arvien vairāk, citiem vārdiem, tā staro nepārtraukti, bet rešimot (informācijas gēni) nāk, nomainās un pastiprinās, tādējādi mēs sajūtam, ka maināmies.

Mēs vēlamies izdarīt vienu vai otru, veikt kādus atklājumus, attīstīt tehnoloģijas un veicināt izaugsmi – tas viss saskaņā ar rešimot. Tie uzliek mums pienākumu – un mēs rīkojamies. Pēkšņi Ņūtons atklāj vispasaules gravitācijas likumu, piepeši Einšteins attīsta relativitātes teoriju, pēc tam parādās citi zinātnieki ar jauniem atklājumiem – tādā veidā pasaule virzās uz priekšu. Atnāk dažādi cilvēki – slikti un labi, un šķiet, it kā viņi virza pasauli uz priekšu. Tādā veidā gaismas iedarbībā mēs dzīvojam iekš rešimot, kuri attīstās.

Taču, ja vēlamies atmodināt gaismu, lai tā starotu ne tādēļ, lai vairotu mūsu egoistisko vēlmi, bet lai to mainītu un pārvērstu vēlmē atdot, tad mums jāveic darbība, kas nāk no mums un kas dēvēta „pūles”. Šī darbība tiek radīta virs vēlmes, jo mums jāveic izmaiņas mūsu vēlmē. Šīs izmaiņas mēs veicam ar garīgās dzirksteles palīdzību, kas slēpjas mūsos, mūsu vēlmē, kas ļauj mums saprast, ka var rīkoties citādāk, var spēlēt ar mūsu vēlmi savādāk – tā vietā, lai izmantotu tuvāko, rīkoties viņa labā, sasniegt mīlestību un atdevi pret tuvāko.

Gaisma turpina starot uz mūsu rešimot, bet mēs varam tikai mainīt šo iedarbību uz mums. Ja mēs kādā zināmā veidā saprotam un ķeramies klāt šai lietai, tad attiecīgi tam, cik lielā mērā mēs realizējam rešimot, kas mūsos atmostas, lai izmantotu tos atdevei, nevis saņemšanai, – tā pati gaisma, kas mums staro, dod šādu rezultātu – veic mūsos šīs izmaiņas.

Tādējādi viss ir atkarīgs no mums, cik lielā mērā mēs, atrodoties katrā stāvoklī, rešimot, kas mūsos ik mirkli atklājas, realizējam šos rešimot atdeves virzienā, tā vietā, lai tiektos uz saņemšanu, kuru mēs instinktīvi vēlamies realizēt.

Ja mēs patiešām vēlamies to īstenot, tad mūsu darbība sastāv vismaz no divām. Vispirms mēs sapulcējamies kopā, lai savstarpēji strādātu apvienošanās virzienā. Šī apvienošanās, kuru vēlamies starp mums īstenot, līdzinās savienībai starp sašķeltajām dvēselēm, lai izveidotu no tām kopīgo dvēseli, jo tāds ir mērķis. Tas –  no vēlmju/ tilpņu/ kelim puses. Turpretī no gaismu puses, mēs vēlamies, lai mums starotu viena gaisma, kura mūs savienos, sniegs mums Radītāja, tas ir, vispārējā atdeves spēka atklāsmi, kas atklājas starp mums.

Tādējādi mēs lasām kabalas grāmatās par tām pašām darbībām, kuras tiek veiktas ar cilvēku grupas palīdzību, kuri pūlas savstarpēji apvienoties. Efektīvākā no visām šīm grāmatām – Zoar Grāmata, jo pilnīgāk apraksta tās pašas darbības, to pašu sistēmu.

No nodarbības pēc Zoar Grāmatas, 28.08.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, ZOAR | Add Comment →