Jautājums: Kāpēc esošo krīzi jūs tik neatlaidīgi dēvējat par jaunu attīstības pakāpi?

Atbilde: Krīze, kas izpaužas arvien vairāk, sākusies ne šodien, bet 20. gadsimta vidū. Krīze nav ne finanšu, ne ekonomiskā, bet vispārējā – visā, ar ko nodarbojas cilvēks: izglītības, audzināšanas, ģimenes uc. krīze… Tās ilgums runā par to, ka tas nav pārejošs process, bet jauns sabiedrības stāvoklis.

Cilvēce, savā attīstībā pārejot no pakāpes uz pakāpi, vienmēr nelabprāt, ar problēmām un sāpēm sķīrās no iepriekšējā stāvokļa un pārgāja uz nākamo. Tā ir kā dzimšana – ar sāpēm, asinīm, saspringumu.

Lai piedzimtu nakamajā attīstības pakāpē, nepieciešams apzināties savu patieso stāvokli kā pilnīgi pagrimstošu, kas sevi pilnībā jau atstrādājis, kuru nepeciešams izšaut kā novecojušu raķetes pakāpi un jātiecas uz nākamo stāvokli.

Piedzimt nākamajā attīstības pakāpē, pacelties uz to, iespējams ar revolūcijām, nemieriem (ciešanu ceļš) vai ar nepieciešamības apzināšanos (gaismas/ prāta ceļš). Patreiz mūsu uzdevums – izvēlēties starp šiem attīstības ceļiem. Daba, kas noteikusi cilvēka un sabiedrības attīstības visas īpašības un likumus, virza mūs, ikvienu no visiem un visus kopā, uz nākamo evolucionāro formu.

Lai palīdzētu dabai laist mūs pasaulē, mums, atrodoties tajā kā mātes klēpī, jāpiepūlas pašiem, tas ir, jāapzinās tās mērķis un pašiem uz to jātiecas. Izejot no izpētītā dabā un sabiedrībā, mēs nonākam pie secinājuma, ka nākamajam sabiedrības stāvoklim jabūt globālās integrālās vienotības sabiedrībai. Uz to norāda tūkstošiem pētnieku.

Palīdzēt cilvēkiem apzināties mūsu nākamo stāvokli, palīdz integrālās audzināšanas metodika. To apgūstot, mēs gludi un ātri iziesim no krīzes. Starp citu vārds krīze tiek tulkots kā dzimšana – ja vēlēsieties.

Avots krievu valodā

Filed under: Jautājumi un atbildes, Krīze un globalizācija | Add Comment →