Babilonija: toreiz un šodien

Kādreiz, Senās Babilonijas laikos, visa cilvēce bija vienota. Tajos laikos dzīvoja kāds vieds cilvēks, kurš sākumā nodarbojās ar elkdievību. Šī nodarbošanās nav vienkārša un tāpēc prasa gudrību. Cilvēka vārds bija Ābrams. Laikam ritot, viņš vīlās elkos un atstāja Babiloniju, ņemot līdzi tos cilvēkus, kurus spēja atmodināt.

Viņš apvienoja šos cilvēkus vienā veselumā un nosauca to „Israēls”, tas nozīmē: „tieši pie Radītāja” (jašar-Eļ). Jo tieši pie Radītāja, tas ir, pie atdeves un mīlestības īpašības, viņš arī atveda cilvēkus.

Ābrama grupa arvien auga, līdz pilnībā sevi izlaboja, iekšēji apvienojoties Pirmā tempļa pakāpē – mohin de-haja.

Taču pēc tam sākās sašķelšanās, kuru izraisīja augstākās saknes, un grupa zaudēja visu, ko bija sasniegusi. Tad tā izklīda starp tautām, sajaucās ar tām, tādā veidā izplatot uz tām savu ietekmi.

Šīs ietekmes rezultātus mēs redzam filozofijas zinātnē, kā arī citās jomās. Nākotnē vēl atklāsies, ka viss nāca no gudrības, kas tika ielikta Ābrama grupā. Apmetušies visā pasaulē, šie cilvēki deva pasaulei to, kas viņiem bija un viņu dzirksteles izplatījās visos nostūros.

Talāk notika diezgan dīvaina lieta: visur sāka mosties augstākā gaisma. Pašas Israēla tilpnes vairs nebija, par cik tā sašķēlās, un tās sķembas izplatījās visās tautās. Taču gaisma, nolaižoties arvien zemāk, sāka pietuvoties šīm sašķeltajām tilpnēm.

Tad, būdami tai pretēji, viņi sāka justies slikti, sajuta draudus visos virzienos. Piemēram, šodien radusies problēma ar pārtiku, tālumā rēgojas karš – reģionālais un pasaules, saasinās ekonomiskā krīze, arvien biežāk izraisās klimatiskās katastrofas. Problēmas pieaug, un modē jau nākušas sarunas par cilvēku vēstures galu.

Tad, lūk, lieta tā, ka gaismas pietuvinās tilpnēm, un tilpnes sāk sajust savu pretstatu tām.

Taču bez tam pasaulē sāk mosties īpašas daļas, kuru vēlmes tiecas pēc gaismas. „Kādēļ un kāpēc mēs dzīvojam? – tās jautā. – Kas ir dzīves avots? Kāds ir tās mērķis?” Kā magnētiskajā laukā, tās saplūst kopā, tuvinās viena otrai, par cik tādā veidā iedarbojas uz tām gaisma. Tad tās izveido savstarpējo tīklu, kas savienots ar to dvēseļu tīklu, kuras izlabojušās un apvienojušās pagātnē.

Gala rezultātā pastāv divi tīkli:

●   visu paaudžu kabalisti, tas ir, vēlmes, kas nodrošinātas ar ekrānu un kuras turpina labošanās procesu savās pakāpēs;

●   mūsu tilpnes/ vēlmes, kuras vēl nav ieguvušas ekrānus, taču tiecas augšup un nonāk sagatavošanās periodā.

Tas viss – viena sistēma, kas tiecas pielīdzināties gaismai, kurā kabalisti darbojas apzināti, bet mēs – pagaidām nē.

Pastāv tāpat arī tilpnes, kuras atrodas miega stāvoklī, tās attiecas uz pagājušo atmodu, uz pirmo augšupeju, kas ilga pirms Tempļa nopostīšanas. Tās dēvētas „Izraēlas tauta”. Tie nav kabalisti, ne arī punkti, kas mostas sirdī, kuri sajaukšanās rezultātā, uzplaiksnī šodien kā dzirksteles mūsu biedros visā pasaulē.

Tādā veidā Babilonija sāk iegūt jaunu formu. Pirmkārt, lai kur cilvēki atmostos – skaidrs, ka viņi tiecas uz apvienošanos, un viņiem jāatklāj savā vidē Radītājs. Tāda ir viņu vēlme – tikai tā ir jāizpauž un jānodibina savstarpējā saikne.

Taču no otras puses, mēs redzam tos, kuri kādreiz bija sasnieguši garīgo stāvokli. Viņi sašķēlās, nokrita no brālīgās mīlestības pakāpes nemotivēta naida sajūtā un izsijājās starp tautām. Lai arī šodien viņi pulcējas kopā, taču neizjūt garīgo atmodu. Un neskatoties uz to, viņiem sevi ir jaizlabo, jo viņos dzīvo rešimot, iepriekšējo stāvokļu „zīmes”. Šie rešimot arvien vēl klusē, guļ – un mums tie jāatmodina.

Tātad ir iekšējais loks, tie, kuri atmostas (•), tāpat arī ārējais loks, tie, kuri pagaidām atrodas miega stāvoklī, taču viņiem ir jāmostas un jauzsāk labošanās (ebreju tauta). Ja pirmie ir Israēls pēc būtības, tad otrie – „Israēls no dzimšanas”, materiālajā, nevis garīgajā līmenī.

Turpretī visi pārējie attiecas uz pasaules tautu kategoriju, un viņos arī ietvertas garīgās dzirksteles, pateicoties sajaukumam ar Israēla tautu, kura šim nolūkam speciāli sašķēlās un nonāca trimdā.

No šejienes izriet labošanās kārtība. Bez šaubām, sākumā jāizlabo tie, kuriem ir punkts sirdī (1). Pēc tam jāizlabo ebreju tauta (2) un tad – visas pasaules tautas (3). Pēc tā iestāsies laiks, kad Babilonija izlabosies kopumā (4).

No nodarbības pēc laikraksta „Auma” („Tauta”), 15.08.2012.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed