Visu, kas mums nepieciešams, var sasniegt, kā klāsta Bāls Sulams, ar Zoar Grāmatas palīdzību. Tas, kurš saprot Zoar Grāmatas spēku, neatstāj to ne mirkli savā dzīvē. Zoar Grāmata – dižens avots, kura spēks un iedarbība uz katru cilvēku ir neierobežots, tieši par šo grāmatu sacīts: „Pateicoties Zoar Grāmatai, Izraēlas dēli iznāks no trimdas” – un nekādā citā veidā.

Tādējādi, ja mēs jūtam, ka atrodamies trimdā (un tas vēl ir jāsajūt, kas nemaz nav vienkārši), tad jāpārvērš visas mūsu nepatīkamās sajūtas vēlmē baudīt, lai tās kalpotu kā piemērs nepatīkamām sajūtām vēlmē atdot, kuru vēl neesam sasnieguši un tiecamies to sasniegt.

To var izdarīt, ja mēs, atrodoties grupā, savienojam visas savas vēlmes baudīt un līdz ar to sākam pārcelt visas savas tieksmes, alkas, cerības – no vēlmes baudīt vēlmē atdot. Tā tas notiek, ja mēs piešķiram tām virzību, kas vērsta uz grupu, uz saikni starp mums.

Tapēc mums jāveic šī darbība: vispirms jānoskaidro, kur es atrodos, kādā stāvoklī, kas man ir svarīgs, kas man pietrūkst, manas attiecības ar grupu, ar Radītāju. Man „jāiemet” grupā manu vēlmju visu iekšējo stāvokli – mani centieni, mērķi, satraukumi, cerības. Ar to visu es ienāku grupā, un tad tas viss iegūst citādu izskatu, – it kā tu iestājies armijas specnodaļā, un tad viss, kas tev bija iepriekš, iegūst pilnīgi jaunu virzību. Tad visas tavas vajadzības un vēlmes, pateicoties iekļautībai grupā, pārvēršas par spēka rezervuāru – tur tu uzkrāj spēkus, saņem tos no apkārtnes un vari darboties. Tās ir pārmaiņas – no tumsas uz gaismu, kā sacīts: „Un tumsa atmirdzēs kā gaisma”.

Tādējādi, kad mēs veicam sevī pārmaiņas, savstarpēji savienojoties un iekļaujoties viens otrā, mēs varam tādā veidā saņemt gaismu, kas atgriež pie avota, – tās gaismas vietā, kura iepriekš tikai atklāja mūsu vēlmes, staroja iztālēm, un šīs vēlmes atradās visās iespējamās negatīvajās sajūtās. Tagad tā vietā mēs paceļamies pāri nepatīkamajām sajūtām, lai savstarpēji savienotos.

Mēs nevēlamies tās novērst, neaizveram acis uz tām, bet redzam ceļu un ejam uz priekšu. Labi, ka man ir nepatīkamas sajūtas, jo tieši tās mudina mani nodibināt saikni ar grupu.  Es atnāku ar tām uz grupu, vēlos ar tās palīdzību nenovērst šīs vēlmes, bet pārvērst spēkā, kas virza mani uz priekšu, kas pietuvinās mani pie „Nav neviena cita, izņemot Viņu”, no turienes tiek sūtītas visas šīs nepatīkamās iedarbības, un es spēšu būt kopā ar visiem vienotības un atklāšanas darbībā. Tādā veidā mēs nonāksim pie sajūtas, ka sagādājam Radītājam patiku.

Mums jācenšas iedomāties stāvokli, ka sniedzam kādam labpatiku arī mūsu zemes dzīvē – šī sajūta ir neierobežota, tā paceļ mūs virs dzīvnieciskā līmeņa uz cilvēka pakāpi, uz atdodošā līmeni, tā ir bezgalīga bauda, ko sniedz atdeves darbība salīdzinājumā ar saņemšanu, par cik tādējādi cilvēks atrodas līdzībā ar Radītāju, savienojas ar neierobežotas enerģijas avotu. Tāpēc, veicot atdeves darbību attiecībā pret kādu, cilvēks jūtas, it kā būtu pacēlies pāri visai matērijai.

Lasīsim Zoar Grāmatu ar nolūku, ka gaisma, kas no tās nāk, tumsas vietā, kuru tā dod sākumā, mums atnesīs izlabošanos.

No nodarbības pēc Zoar Grāmatas, 14.08.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks, ZOAR | Add Comment →