Tilts, kas savieno patiesību un melus

No Rabaša vēstules (Nr. 16): Zināms, ka mazs acīm nav saredzams, turpretī lielu vieglāk saredzēt. Tāpēc, kamēr cilvēks atrodas mazos melos, viņš nespēj saredzēt patiesību, kas nāk melu ceļā un maldās, it kā mērotu patiesības ceļu…

Ja apmāns jau liels, tad sasniedz tādu pakāpi, ka pat var tajā ieraudzīt patiesību. Tad cilvēks redz, ka iet melu ceļu, tas ir, atklāj savu patieso stāvokli. Sanāk, ka viņš atklāj savā dvēselē īstenības punktu, kas viņam parāda, kā pacelties uz pareizo ceļu. Un tas ir tilts, kas savieno patiesību un melus, aiz kura beidzas apmāns un sākas īstenības ceļš.

Mēs pastāvīgi tiecamies sasniegt labestību, īstenību, atdevi, taču kad mūsu pūles sasniedz kādu zināmu pakāpi, mēs jūtam gluži pretējo, atklājot, ka atrodamies melos: neatdodam un nevēlamies sasniegt atdevi, bet raizējamies tikai par sevi pašiem.

Taču šī melu stāvokļa apzināšanās tā ir īstenības atklāšana! Lai gan tas ir nepatīkami, un cilvēks nezina, ko darīt. Taču ja neskatoties ne uz ko, viņš no jauna tiecas sasniegt atdevi, uzskatot to par labu, alkst pēc īstenības, jo īstenība tā ir atdeve, tad no jauna atklāj, ka atrodas vēl lielākā apmānā… Taču tā ir patiesība! Patiesība, ka viņš atrodas melos.

Tā turpinās līdz tam brīdim, kad meli vairs nekļūs tik lieli, ka vienkārši nepanesami tajos palikt. Un tad viņš kliedz tā, ka atnāk glābiņš.

Ir pats stāvoklis, un ir tā apzināšanās. Jo vairāk mūsu stāvokļi pietuvinās īstenajiem, jo polārāki tie kļūst.

No sagatavošanās nodarbībai, 07.08.2012.

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed