Bāls Sulams „Priekšvārds Zoar Grāmatai”, 55. p.: Attīrot sevī saņemošo vēlmi, cilvēks izzina gaismas un savas dvēseles pakāpes, kas dēvētas NaRaNHaJ. Katrā pakāpē gaismas palīdz cilvēkam attīrīties. Tādā veidā viņš mēro ceļu augšup, līdz sasniedz sava nolūka būtību, kas ielikts radīšanas nodomā.

Jautājums: Vai pakāpe – saņemšana atdeves dēļ – paredzēta visām dvēselēm?

Atbilde: Jā un nē. Sasniegt to var ne tikai taisnā ceļā, bet arī savstarpējas iekļaušanās ceļā. Mēs runājam par absolūtu, integrālu, analogo sistēmu, kurā visi savstarpēji saistīti ar visiem un katrā ielikts kopīgais modelis kā hologrāfiskajā ainā.

To nosaka apstāklis, kādu lomu es spēlēju šajā ainā: vai esmu „kājas”, „galvas”, „sirds” vai kāda cita orgāna daļa kopīgajā „ķermenī”? Bez šaubām, es sasniegšu visu, taču savu sistēmas daļu es sasniedzu aktīvā veidā, darbojoties patstāvīgi.

Man ir personīgā vēlme, kā arī vēlme, kas iegūta no visiem pārējiem. Esmu es pats, kurš nāk no sava pamata, – un ir visi. Tāpēc mūsu izzināšana nav vienāda. Katrs visu sistēmu izzina pilnībā un atrodas Bezgalībā, taču līdz ar to katrs ir „greizsirdīgs” uz citu, par cik visiem ir dažādi izejas punkti. Arī tas prasa darbu un labošanos.

Pēc tam mēs izejam uz tādu līmeni, par kuru patreiz mums nekas nav zināms. Attīstība turpinās un izzūd kaut kur tur, tālumā. Tilpnēm/ vēlmēm nāksies izaugt un pārvērsties par ko nezināmu…

Jautājums: Kādēļ cilvēkam ir jāizzina radīšanas nodoms?

Atbilde: Tāda ir Augstākā, Radītāja vēlme. Radīšanas nodoms – arī ir pats Radītājs.

Mūsu vārdi nav pareizi, taču nākas tos izmantot. Sacīsim tā: pastāv neizzināmā realitāte ar nosaukumu „Dodošais”. Viņš Pats nav pieejams, taču Viņam ir radīšanas nodoms, tas ir, attieksme pret jums.

Šī nodoma seku rezultātā attiecībā pret mums notika darbība: Viņš radīja saņemošo vēlmi, un veica ar to noteiktas operācijas. Tomēr jēga nav tajā, lai mēs paliktu šajā vēlmē. Vēlme un gaisma – divu īpašību būtība: saņemšana un atdeve, kuras Viņš izvēlējās, lai gala rezultātā paceltu mūs pāri tām abām.

Tas nozīmē, ka mēs paceļamies pāri ne tikai saņemšanai, bet arī pāri atdevei, jo tās nevar pastāvēt viena bez otras. Mums ir jāsaprot Viņa radīšanas nodoms un pat jāpaceļas augstāk par to – pie tā, par ko šodien mēs nevaram runāt, par cik nezinām, kas tas ir.

Tāds ir izzināšanas ceļš, kas mūs ved uz nezināmo būtību. Savās vēlmēs mēs vispār nevaram izzināt ko augstāku par pašu vēlmēm, jo šeit runa iet ne par to, kas atrodas virs galīgās labošanās. Tomēr jāsaprot, ka tur atrodas mērķi, patiešām atbilstoši Dodošajam. Analizējot to procesu, kuru mēs izejam, jāatzīst: Viņa attieksme pret mums atrodas ne zemāk par to pakāpi, uz kuras atrodas Viņš pats un par kuru mums nekas nav zināms. Uz šo pakāpi netiecas pat saknes, no kurām atzarojas mūsu zari.

Tad, lūk, zinot šo perspektīvu, mums tāpat jāsaprot, kur atrodamies šodien.

No nodarbības pēc „Priekšvārda Zoar Grāmatai”, 01.08.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Dvēsele un ķermenis, Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kopīgā dvēsele „Ādams” | Add Comment →