Mēnešu arhīvs: septembris 2012

Israēla tauta: pacēlumu un kritumu hronika

Bāls Sulams „Trimda un atbrīvošanās”: Israēla tauta nespēj pastāvēt trimdā. Tā neradīs sev mieru trimdā līdzīgi pārējām tautām, kuras sajaucās ar citām, atrada mierinājumu un izzuda tajās bez vēsts. Ne tāda ir Israēla tauta. Tai nebūs miera tautu vidū, līdz piepildīsies sacītais: „No turienes meklēsi Radītāju un atradīsi, ja meklēsi Viņu ar visu sirdi un dvēseli”. Israēla tauta sākās no Ābrama grupas mācekļiem, kas nāca no Senās Babilonijas. Pārējie babilonieši izklīda visā pasaulē un savstarpēji sajaucās – tā, ka šodien pat nav iespējams atrast to septiņdesmit tautu pēdas, kuras apdzīvoja Babiloniju. Robežas izzuda, jo viss norisinājās saņemošajā vēlmē. Israēla tauta arī sastāvēja no divpadsmit paaudzēm, un tajā arī notika sajaukums, taču tā neizzuda starp citām tautām. Ārēji tā izsijājās starp tām, taču iekšēji – neslīkst šajā masā. To šai tautai apsolīja Radītājs, un mēs ar jums jau saprotam, par ko iet runa: nav iespējams saliedēt vienā veselumā saņemšanas tilpnes un atdeves tilpnes. (more…)

Mācies lasīt Radītāja burtus

Gaisma, atdeves īpašība, rada tumsu, tilpni, vēlmi, saņemšanas īpašību. Pēc tam gaisma to attīsta, virzot pa 4 pakāpēm, stadijām, stāvokļiem, kas seko viens aiz otra, līdz vēlme sāk sajust sevi kā eksistējošu un visbeidzot saprot, ko gaisma, tās Veidotājs, no tās vēlas. Gaisma vēlas ar vēlmi savienoties, sasniegt pilnīgu saplūsmi, dēvētu par Bezgalības pasauli. Taču vēlme baudīt nespēj izturēt šādu stāvokli, jo sajūt ar to savu pretstatu, pilnīgu nespēju saplūst ar gaismu. Pēc tam, kad radījums attīstījās un iepazinās ar gaismas īpašībām, atrodoties ar tām kontrastā, tas iepazina sevi pašu un atklāja, ka atrodas pilnīgā īpašību pretstatā. Radītājs vēlas saplūsmi, mīlestību, tādas attiecības ar radījumu, kas dēvētas par Bezgalības pasauli. Gluži kā bagātnieks, kurš aicina ciemos savās mājās nabago draugu, apdāvina viņu ar savu bagātību un jautā, ko tu vēl vēlies? Un nabagais atbild: „Es vēlētos, lai tas viss būtu manis paša nopelnīts”. Taču to bagātnieks viņam  iedot nespēj... (more…)

Nopelnīt atklāsmi

Apslēptības laikā man ir tikai viena izvēle: iztēloties augstākā, kurš mani vada un nosaka visus manus stāvokļus, dižumu. Augstākais ar nolūku izliekas par mazāku, lai dotu iespēju zemākajam strādāt. Ja atklāsies Radītājs, augstākais spēks, kurš valda un nosaka visu, tad nebūs vietas manai ticībai, atdevei. Es redzēšu, ka viss atrodas Viņa rokās un man nebūs ar ko strādāt. Tāpēc es lūdzu apslēptību. Es sāku novērtēt apslētību, jo Viņa apslēptībā es dzīvoju. Turklāt Viņam atklājoties, es izzūdu. Ja Radītājs atklāsies, tad es pārvērtīšos par pilnīgu nulli, sajūtot, ka Viņš visu vada un visu nokārto, turpretī man nav ko darīt – es it kā neeksistēju. (more…)

Viss pret mums

Visbeidzot cilvēks atzīst, ka jāmainās viņam pašam. Tāda sapratne nenāk uzreiz – kurš tad sākumā to vēlēsies? Taču pakāpeniski noskaidrojas, ka krīze nevājinās un nelaimes tikai pieaug. Šodien mēs jau redzam: visās mūsu darbības jomās cilvēce pieļāvusi milzums kļūdu un nonākusi pie kraha. Tādējādi rodas jautājums: kur slēpjas notiekošā cēlonis? Kāpēc viss, ko esam izveidojuši, strādā pret mums? Visu sistēmu trūkumi atklājas diendienā – mūsu egoisms tās bojā arvien vairāk. Piemēram, veselības aprūpe: milzīgais zāļu daudzums būtībā ir inde, kas sagrauj mūsu organismu. Tās speciāli tiek izstrādātas tā, lai mēs uz tām „uzsēstos” un lietotu tās visu atlikušo dzīvi, pievienojot aizvien jaunus nosaukumus. Speciālisti rada jaunākās medicinīskās iekārtas un aparātus izmeklēšanām un analīžu veikšanai. Lai gan tie nav nepieciešami: cilvēku jau bez tā nogurdina un nogāž gar zemi tik lielā mērā, ka viņš vairs nezina, kur viņam likties no tādas dzīves. Un to dēvē par „žēlsirdību”? Mēs arī paši nezinām, ko vēlamies. (more…)

Grāmatas, nesošas sevī gaismu

Jautājums: Kā jūs raugāties uz papildinājumiem attiecībā uz TES un citiem oriģinālajiem kabalas avotiem, kas parādās pēdējā laikā? Vai pamatojoties uz tiem var studēt kabalu, aplūkot tos kā pamat vai papildmateriālu? Atbilde: Kabala nav vienkārši zinātne, kuru var apgūt ar prāta piepūli, pasaulīgajām spējām. Grāmatas, kuras sarakstījuši kabalisti, neklāsta par pasaulīgo pasauli, bet par to, kas tiek uztverts un sajusts atdeves īpašībā, kuru cilvēkā rada augstākā gaisma, O”M. Atkarībā no tā, kā cilvēkā izveidojas atdeves īpašība, viņš sāk pareizi uztvert kabalas grāmatu tekstus iegūtajā atdeves īpašībā, kli/ tilpnē. Savas izzināšanas pakāpē viņš jutekliski uztver un saprot katra vārda un nozīmes jēgu. Līdzīgi tam, kā skolnieks ar katru mācību gadu skolā arvien vairāk un dziļāk izprot apgūstamo vielu. Virzoties augšup mērojot 125 pakāpes, kas ļauj iegūt atdeves īpašību,  kabalists izzina visas saiknes starp dvēselēm, kuras vienkopus arī tiek dēvētas par augstāko pasauli – līdz pat pilnīgai saiknei – Bezgalības pasaulei, neierobežotai vienotībai. Saskaņā ar vienotības pakāpi un tieši tajā tiek sajusts Radītājs. (more…)

Nomainīt spēles noteikumus

Mainīties var tikai ar gaismas palīdzību, kas atgriež pie avota. Šī gaisma atnāk pati par sevi,  lai virzītu mūs uz priekšu uz izzināšanas stāvokli, kurā mēs atrodamies. Tā pastāvīgi staro arvien vairāk, citiem vārdiem, tā staro nepārtraukti, bet rešimot (informācijas gēni) nāk, nomainās un pastiprinās, tādējādi mēs sajūtam, ka maināmies. Mēs vēlamies izdarīt vienu vai otru, veikt kādus atklājumus, attīstīt tehnoloģijas un veicināt izaugsmi – tas viss saskaņā ar rešimot. Tie uzliek mums pienākumu – un mēs rīkojamies. Pēkšņi Ņūtons atklāj vispasaules gravitācijas likumu, piepeši Einšteins attīsta relativitātes teoriju, pēc tam parādās citi zinātnieki ar jauniem atklājumiem – tādā veidā pasaule virzās uz priekšu. Atnāk dažādi cilvēki – slikti un labi, un šķiet, it kā viņi virza pasauli uz priekšu. Tādā veidā gaismas iedarbībā mēs dzīvojam iekš rešimot, kuri attīstās. Taču, ja vēlamies atmodināt gaismu, lai tā starotu ne tādēļ, lai vairotu mūsu egoistisko vēlmi, bet lai to mainītu un pārvērstu vēlmē atdot, tad mums jāveic darbība, kas nāk no mums un kas dēvēta „pūles”. Šī darbība tiek radīta virs vēlmes, jo mums jāveic izmaiņas mūsu vēlmē. Šīs izmaiņas mēs veicam ar garīgās dzirksteles palīdzību, kas slēpjas mūsos, mūsu vēlmē, kas ļauj mums saprast, ka var rīkoties citādāk, var spēlēt ar mūsu vēlmi savādāk – tā vietā, lai izmantotu tuvāko, rīkoties viņa labā, sasniegt mīlestību un atdevi pret tuvāko. (more…)

Dvēseles gaisma, kas izraujas caur egoisma barjeru

No Bāla Sulama raksta „600 tūkstoši dvēseļu”: Sacīts, ka pastāv 600 tūkstoši dvēseļu un katra dvēsele dalījās vairums dzirkstelēs. Taču kā lai to saprot – garīgais nedalās daļās un sākotnēji nebija radīts nekas cits, izņemot vienoto dvēseli – Ādams Rišons. Un patiešām pasaulē nav nekā cita, izņemot vienu vienīgo dvēseli, kā sacīts Berešit: „Un iedvesa viņā dzīvības elpu”. Tā pati dvēsele atrodas katrā no Izraēlas dēliem – pilnībā ikvienā, gluži kā Ādamā Rišonā. Jo garīgais nedalās un nesašķeļas daļās, kā tas raksturīgs materiālajam. Turpretī 600 tūkstoši daļās un vairums garīgajās dzirkstelēs, dvēsele dalās ar cilvēka egoismu.

Sākumā mēs jūtamies tā,  it kā atrastos ārpus kopīgās dvēseles, jo mūsu ego mūs norobežo no tās. Taču rezultātā katrs pilnīgi izzina to vienīgo kopīgo dvēseli, garīgo tilpni, izlaboto vēlmi baudīt, kas pieder radījumam, kurš atrodas Bezgalības pasaulē saplūsmē ar Radītāju. (more…)

Krīze – piedzimšana jaunā pakāpē

Jautājums: Kāpēc esošo krīzi jūs tik neatlaidīgi dēvējat par jaunu attīstības pakāpi? Atbilde: Krīze, kas izpaužas arvien vairāk, sākusies ne šodien, bet 20. gadsimta vidū. Krīze nav ne finanšu, ne ekonomiskā, bet vispārējā – visā, ar ko nodarbojas cilvēks: izglītības, audzināšanas, ģimenes uc. krīze... Tās ilgums runā par to, ka tas nav pārejošs process, bet jauns sabiedrības stāvoklis. Cilvēce, savā attīstībā pārejot no pakāpes uz pakāpi, vienmēr nelabprāt, ar problēmām un sāpēm sķīrās no iepriekšējā stāvokļa un pārgāja uz nākamo. Tā ir kā dzimšana – ar sāpēm, asinīm, saspringumu. (more…)

Lūgšanas spēks un pateicības spēks

No Bāla Sulama vēstules (Nr. 32): Lai lūgšana būtu pilnīga, cilvēkam jājūt, ka pietuvinājums Radītājam tās ir viņa likumīgās tiesības un nepieciešamība, gluži kā orgānam, kas atdalīts no ķermeņa. Tādā veidā viņš varēs izkratīt Radītājam visu savas sirds neapmierinātību. Taču tajā pašā laikā viņam jāceļ godā un jāpateicas Radītājam par atļauto viņam pietuvinājumu kā par lielu pakalpojumu, kuru saņem nepelnīti. Tādā veidā varēs sajust īsteno pateicību Radītājam, kurš no visiem Viņam priekšā esošiem cilvēkiem, kalpošanai Sev izvēlējies tieši viņu. Tas ir liels un sarežģīts darbs, kas sastāv no šādiem diviem pretstatiem, kuriem pastāvīgi jāsavienojas mūsu sirdī. Otrais nosacījums, kas prasa sajust sevi kā niecību un attālinātu no Radītāja, bet Viņa palīdzību – kā nepelnītu žēlastību, daudz grūtāks salīdzinājumā ar pirmo. Vairums gadījumos cilvēks paklūp tieši šeit. (more…)

Kopā mēs pārvērtīsim nakti dienā!

No raksta „Nemiers un bailes, kas reizēm pārņem cilvēku” (grāmata „Šamati”): Ja tu redzi, ka tevi pārņem bailes, tev jāsaka, ka tā nav nejaušība, bet iespēja, kas tev iedota no augšienes. Un jāsaprot, ar kādu mērķi šīs bailes tiek sūtītas: tādēļ, lai tās pārvarētu un sacītu, ka nav neviena, izņemot Radītāju. Taču ja arī pēc tam bailes nepāries, tad tām jākalpo par piemēru, ka tikpat lielās bailēs mums jāatrodas Radītāja darbā, lai svētbijīgās trīsas Radītāja vaiga priekšā būtu tikpat lielas kā ārējās, dzīvnieciskās bailes, kuras patreiz pārņēmušas visu ķermeni. Tad, kad atnāk bailes, jasaprot, ka tās sūtījis Radītājs, lai mēs nomainītu šīs dzīvnieciskās bailes, kuras sajūtam savā egoismā, pret svētbijīgām trīsām Radītāja priekšā. Tām pašām baiļu acīm raugoties, mums jālūkojas ne uz savu vēlmi baudīt, bet uz vēlmi atdot. (more…)