Saikne ir dzīvība

Mūsu vēlmes „materiāls” – „pīšļi” un tas ir nemainīgs. Mainās tikai saiknes pakāpe starp šo „pīšļu” daļām. Tapēc, pirmām kārtām, mums jāizskata sevi ne tikai kā saņemošo vēlmi. Šai vēlmei piemīt 613 daudzveidīgas, īpašas formas, un katrā no tām mēs vēlamies baudīt tikai sevis dēļ.

Tas ir pilnīgi saprotams: visi cilvēki kaut ko vēlas un līdz ar to it kā „sasmalcina”, sašķeļ savu vēlmes graudiņu 613 baudas gūšanas sevis dēļ daļiņās. Protams, neviens nevar aprēķināt šo skaitli, un patreiz mēs to izmantojam kā alegoriju.

Pēc tam sākas darbs ar saikni, kas pastāv starp citiem cilvēkiem. „Kripatas” pašas par sevi paliek bez dzīvības – kā sacīts: „No pīšļiem esi nācis un pie pīšļiem tev būs atgriezties”. Viss slēpjas īpašā saiknē starp daļiņām – tieši šī saikne iedveš tajās dzīvību.

Zinātnieki nespēj saprast un atkārtot šo procesu ar nedzīvo dabu. Viņi pūlas izmantot elektriskos lādiņus un citus līdzekļus, taču cilvēks uz ko tādu nav spējīgs. Tā nav alķīmija, viss daudz sarežģītāk – Augstākajam spēkam jāatklājas acij redzamā dzīvības formā. Cilvēks to var izdarīt tikai tad, ja izsauks gaismas iedarbību, kas atgriež pie Avota. Lai nedzīvo pārvērstu augu līmenī, augu līmeni – dzīvnieku utt., katrreiz nepieciešama gaismas deva.

Tātad – nospraužot starp sevi saites, mūsu tumšās daļiņas tieši šajā saiknē atklāj dzīvību. Pašas tās paliek nedzīvajā, saņemošajā vēlmē, taču savstarpējā saikne, kuru tās veido, galvojums, savstarpējā iedarbība, tīkls, kuru tās vēlas izveidot ar gaismas palīdzību, iegūst augu dabu, caur kuru plūst dzīvības spēks, kas nāk no visas dzīvības Avota – no Radītāja. Pēc tam no augu līmeņa tās pāriet uz daudzkārt sarežģītākām dzīvnieciskās un cilvēciskās dabas formām.

Svarīgi saprast šīs sistēmas bāzes iekārtojumu: daļiņas paliek par tām pašām vēlmēm, kas radītas kā „esošais no nekā”, bet to saikne – „esošais no esošā”.

No nodarbības pēc „Priekšvārda Zoar Grāmatai”, 26.07.2012.

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: