Visu radījusi gaisma, kas darbojas vēlmē baudīt, kura radīta „ no nekā”. Vēlme palielinās uz gaismas rēķina, kura uz to iedarbojas, aug acīm redzot.

Starpība starp visām vēlmes stadijām: 0–1–2–3–4 nāk no gaismas ietekmes dažādām pakāpēm uz to pašu punktu, „kas radies no nekā”. Jebkura vēlme – tā paša saknes punkta pakāpenisks „attālums”, kas pastāv pašos avotos līdz brīdim, kad vēlmes īapašības kļūs absolūti pretējas gaismai.

Tas nozīmēs, ka gaisma palielinājusi vēlmi līdz pēdējai, ceturtai stadijai. Pēc būtības šis palielinājums noris pateicoties gaismas īpašībām, kuras pārvēršas savā pretmetā, pārlūstot iekšienē pateicoties punktam, „kas radies no nekā”.

Tumsa pilnībā kopē gaismu. Būtībā tumsa – tā pati gaisma, tikai tās pretējā puse. Tādējādi aramiešu valodā nakts, tumsa tiek dēvēta „orta” („or” – gaisma).

Naktī eksistē viss tas pats, kas dienā, starpība slēpjas tikai tajā, ka saknes punkts apgriež gaismu otrādi, pārvēršot tās pretmetā. It kā būtu linza, kas pārlauž starus un apgriež visu otrādi ar kājām gaisā: no vienas puses bija gaisma, bet no otras puses iestājās tumsa.

Šī linza – tas pats punkts, „kas radies no nekā” (ješ mi ain). Turklāt Malhut nav nekā tāda, kas nepastāvētu Keter, tikai pretējā formā. Šī pretējība arī tiek dēvēta „esošais no nekā”.

Radītājs radīja kopiju, sevis paša atveidojumu, kas dēvēts par radījumu: Ādamu un Ievu, zīmogu un nospiedumu utt. Tāpēc mums jāizmanto viss, kas ir mūsu vēlmē baudīt, tikai pretējā veidā: tā ir jāapgriež otrādi, ienesot tajā šo „neko” „esošā” vietā. Tad, kad mēs vēlamies sasniegt šo pretstatu, tad atceļam to dabisko egoismu, kas mūsos eksistē un tad no jauna kļūstam līdzīgi gaismai.

Visas vēlmes formas nāk no gaismas, kas atveidojās radījuma centrālā punkta iekšienē. Tikai šīs formas ir pretējas, – lai mēs varētu no šī pretmeta sasniegt Radītāja izzināšanu.

No nodarbības pēc „Desmit Sfirotu Mācības”, 17.07.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība | Add Comment →