Jautājums: Nav saprotams, kā cilvēks virzās, lai atklātu Radītāju – augšup vai lejup? Vai patiešām – jo sliktāk, jo labāk?

Atbilde: Garīgajā ceļā savas dzīves gaitā kabalists individuāli un visa cilvēce evolūcijas ceļā, vēsturiski, attīstās egoistiski, ciešanās – tikai tadēļ, lai atzītu egoismu kā ļaunumu un no tā atteiktos.

Šis attīstības periods dēvēts „nāves narkotika” (sam amavet), jo cilvēkam šķiet, ka viņš virzās uz priekšu un pieliek daudz pūļu, lai sasniegtu „garīgo” mērķi, taču par cik pats atrodas vēl egoismā, tad viņa mērķis ir egoistisks, viņš maldina sevi, domājot, ka vēlas garīgumu un tāpēc atklāj egoisma ļaunumu, garīgo nāvi. To viņam dara pati Tora, augstākā gaisma, lai viņš apzinātos savas dabiskās īpašības kā ļaunumu. Tas arī tiek dēvēts „Barati ecer ara” – „Es radīju ļaunumu” (Radītāja vārdi).

Pēc tam, kad viņš gribot negribot, no ciešanām, bet pēc tam apzināti, pēc savas vēlēšanās, atsakās no sava egoisma, tā pati gaisma iedarbojas uz viņu kā „dzīvības eliksīrs” („sam ahaim”) un virza uz Radītāja atklāšanu, piepildījumu ar atdeves un mīlestības gaismu, ar garīgās dzīves spēku. Tas jau tiek dēvēts „Barati Tora tavlin” – „Es radīju piedevām Toru”, metodiku un sistēmu paredzētu egoisma labošanai.

Tātad ceļš ir tāds, ka sākumā atklājam egoismu un sajūtam sevi kā sliktus un paši jūtamies slikti. Pēc tam mēs tiecamies to izlabot un ciešam neveiksmi – un arī jūtamies slikti. Tikai sajūtot un apzinoties egoisma ļaunumu un personīgās varas bezspēcību pār sevi, cilvēks vēršas pie Radītāja, – bet pirms tam egoisms viņam to neļauj! Taču tikko viņa lūgums ir pilnīgs, tas ir, viņam rodas vēlme saņemt atdeves īpašību, – pats egoisms pārvēršas par šo īpašību – „Nāves eņģelis pārvēršas par dzīvības eņģeli”.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Jautājumi un atbildes | Add Comment →