Katram ir sava nosliece

Integrālā metodika nāk no kabalas, kura visu skaidro pamatojoties uz augstāko sistēmu, kas vada cilvēci. Viss notiekošais tiek skaidrots ar tīri kabalistiskiem, zinātniskiem, stingriem, precīziem terminiem, ar formulējumiem, grafikiem un visu pārējo. Tas ir, cilvēka egoisms un visa daba: nedzīvā, augu, dzīvnieku un cilvēku sabiedrība – attīstās noteikta spēka iedarbībā.

Tas ir attīstības spēks – dabas virzošais spēks, kuru var dēvēt par Radītāju, jo tas rada un veido arvien jaunus mūsu stāvokļus, strādā mūsos. Tā ir mūsu iekšējā enerģija, kas virza mūsu egoismu.

Kabalā visas šīs darbības, noteikumi, likumi, attiecības starp mūsu egoismu un spēku, kas uz to iedarbojas, tiek izskatīti ļoti precīzi, zinātniski. Kopš seniem laikiem izsekotas un aprakstītas visas iespējamās savstarpējās mijiedarbības un tūkstošu gadu garumā pārbaudīts, cik lielā mērā tas patiešām tiek ievērots.

Katrs cilvēks, kurš nodarbojas ar kabalu, sāk sajust šo sistēmu, sāk redzēt to tīri abstrakti: visus mūsu „zobratiņus”, kas savstarpēji savienoti; kādā veidā mēs riņķojam – kurš, kā, uz kuru pusi un kā mums jāmainās.

Taču mēs nevaram piedāvāt šo sistēmu cilvēkiem, jo ne visi spēj būt fiziķi, ķīmiķi, biologi – katrs ieņem savu nišu, katram ir sava nosliece uz kaut ko. Tāpēc mēs nevaram mācīt cilvēkiem kabalu, par cik, pirmkārt, viņiem nav uz to nekādas intereses, otrkārt, nepietiek vienkārši apmācīt, šim nolūkam cilvēkā jābūt kādai iekšējai nosliecei.

Pieņemsim, fiziķis, kuram nav nekādas vēlmes, iekšējā aicinājuma uz dejām, fizikas vietā sāk nodarboties ar dejām – un kas no tā iznāks? Varbūt viņš varēs kaut kur kaut ko nodejot, taču par baleta mākslinieku viņš pilnīgi noteikti nekļūs. Tas pats arī šeit. Nav jēgas mācīt cilvēkam kabalu, ja viņam nav mudinājuma uzzināt par sistēmu, kas pārvalda pasauli, cilvēci, visu dabu.

Tā ir sistēma, dabas apslēptā daļa. Tā slēpta no mums tikai tādēļ, ka mēs neatrodamies tās līmenī. Tās līmenis – vispārējās integrālās savstarpējās saiknes līmenis, kad viss personīgais izzūd un pāriet tikai kopējā, integrālajā.

Ja mēs sagatavosim cilvēkus, viņi sāks to sajust. Taču, ja viņiem nav iepriekšējas tieksmes uz to, tad mēs sagatavojam viņus vispārējos integrālajos kursos.

Dabiski, ka mēs nestāstām viņiem par šo iekšējo sistēmu, lai viņi nedomātu, ka esam mistiķi vai New Age. Sapulcējot viņus kopā un nodarbojoties semināros, lai apvienotos, mēs virzām viņus uz to, lai viņi sajustu, kas iznāk apvienošanās rezultātā: „Palūkojiet, kādas jaunas sajūtas un stāvokļus jūs savstarpēji izjūtat. Rodas zināma kopība, jaunas vēlmes un domas, kas nepiemīt kādam personīgi, bet rodas kontakta rezultātā, proti, tas ir jūsu savienošanās rezultāts. Šis vispārējais spēks, kopējā doma apvieno jūs, visas jūsu personīgās tieksmes saiknē un tāpēc kļūst par jūsu nākamo integrālo posmu.

Tagad, atrodoties integrālajā posmā (kuram dabiski pieejam pakāpeniski, attiecīgi cilvēka attīstībai semināru procesā), pamēģināsim sajust, kas ir šī kopība, kas ir šis spēks? Un ja nu tagad caur to mēs lūkosimies uz visu pasauli kā uz integrālo? Ja es tagad esmu integrāls, kā es redzēšu šo pasauli?”

Un šeit, raugoties uz pasauli ne caur egoistiskajām brillēm, bet caur saliktajām integrālajām linzām, es patiešām sāku redzēt, ka tā patiesībā ir integrālā mašīna, analoga sistēma, un viss tajā ir savstarpēji saistīts. Taču es, izrādās, tikai domāju, ka tā tas nav, tāpēc pastāvīgi „vilku segu” uz savu pusi un rezultātā to arī pārvilku savā pusē, radīju tādus saspringumus, ka pastāvīgi biju spiests noturēt to savā pusē. Tāpēc visa mana dzīve bija pilnīgā saspringumā no tā, lai man nenovilktu nost šo „segu”.

Taču, ja es lūkotos citādi, tad redzētu, cik vienkārša, viegla, brīva sajūta, ja es savstarpēji mijiedarbojos ar citiem – vienkārši brīvprātīgi palaižu „segas” malu un neviens to no manis nevelk nost, izrādās, ka visi pārklāti ar vienu kopējo „segu”, viss ir pietiekoši visiem. Tikai, lūdzu, vienosimies, ka redzot visu šo sistēmu, mēs patiešām tai piekrītam.

Jebkurā gadījumā tā liks mums nonākt pie integrālās sabiedrības, tikai piespiedu kārtā, ar koku uz laimi, nevis ar apziņu.

Tā mēs virzāmies uz priekšu ar mūsu cienījamo publiku un pakāpeniski to mainām.

No sarunas par integrālo audzināšanu, 29.05.2012.

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed