Jebkura problēma tiks atrisināta tikai tad, ja mēs izejam no mūsu vienotības punkta. Tas ir pamats, no tā ir jāsāk viss. Tam mēs pievienojam katru vārdu, katru īpašību – visu, ko vēlamies. Tieši tam, šim vienotības punktam.

Tadējādi nav pieļaujams izmantot nevienu domu, kamēr neesi definējis šo punktu. Sākumā nostiprini tajā sevi un pēc tam sāc domāt, kā nostiprināt šo punktu, kā paplašināt tā varu uz citām īpašībām, kā izveidot no tā apli.

Tas īstenojas ar apkārtnes palīdzību. Ja tu radi šo punktu un strādā, lai tajā iekļautu biedrus, tad tas pareizi paplašinās, un tu neaizmirsti par galveno.

Jautājums: Kāpēc tādā gadījumā stāvokļi ieilgst? Kāpēc mēs sajūtam apgrūtinājumu?

Atbilde: Apgrūtinājumu tu izjūti savās materiālajās, egoistiskajās vēlmēs. Tad, kad tev kļūst labāk, vieglāk – tu priecājies. No otras puses, ja tu virzītos uz priekšu savstarpējā saiknē ar citiem, tad priecātos, kad kļūst grūtāk.

Pats jautājums par to, kāpēc stāvokļi ieilgst, ir egoistisks. Cilvēks, kurš virzās uz priekšu, šādus jautājumus neuzdod. Viņš jautā sev tikai vienu: „Kā tekošajā stāvoklī pārliecināties, ka es veicu atdevi bez jebkāda labuma sev? Man nepieciešama tikai zīme, ka es patiešām Tev sniedzu labpatiku, zīme, kas maksimāli attālināta no manis paša. Man nav vajadzīgas ne sajūtas, ne atvieglojumi, tikai pārliecība par to, ka es darbojos pareizi”. Lūk, tā ir atdeve.

Jautājums: Pēc kāda principa es uzzinu, ka man tas ir izdevies?

Atbilde: Pēc hasadim starojuma, kuru saņemšu. Tas man nedos neko vairāk kā līdzdalību atdevē. Tad es sapratīšu un sajutīšu, ka Radītājs neko nezina par manām pūlēm un sasniegumiem, arī neviens cits nezina – un no tā izjūtu vēl lielāku prieku. Tā ir pazīme, ka patiešām esmu atrauts no sava egoisma.

Jautājums: Kā nostiprināt šādu pieeju mūsu sirdīs?

Atbilde: Tikai ar grupas kopējā viedokļa starpniecību. Mums vajadzīga „gaisā izlieta vēsts” par to, ka atdeve ir jebkādu pretprasību trūkums. Man nepieciešams ceļam tikai pareizs virziens un spēki, bet pats ceļš – gluži kā šoseja ar vienvirziena kustību.

Pēc tam, tādējādi izlabojis visas savas vēlmes, es pacelšos augšup uz jaunu pakāpi un sākšu baudīt atdeves dēļ. To vairs nav iespējams aprakstīt vārdiem – es saņemu atdeves dēļ un gūstu baudījumu, taču mana bauda tiek sajusta ne parastajās vēlmēs, neskatoties, ka tā tomēr tur atrodas…

Jautājums: Ko nozīmē „grupas kopējais viedoklis”?

Atbilde: Tie ir kopīgie centieni, kas atdevi izvirza priekšgalā. Visiem ir jāzina, ka tas tā ir, jārunā par to, lai arī pat mākslīgi tādā veidā celtu augstumā viens otram Radītāja svarīgumu.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība | Add Comment →