Bez tiesībām kļūdīties

Pastāv tikai viena radīta vēlme – saņemt labpatiku un baudu, bez tā nav nekā cita, ko varētu attiecināt uz radījumu. Viss pārējais – tie ir labojumi attiecībā pret radījumu, ārējā forma, kuru var pieņemt tā pati vēlme, pateicoties tam, ka uz to iedarbojas gaisma.

Pastāv augstākais – atdeve, zemākais – saņemšana un šis zemākais var saņemt tādu ietekmi no augstākā, kas mainīs zemākā ārējo formu. Gluži kā vilks, kas pārģērbjas par aitu. Taču viņš paliek vilks! Tieši to būtībā mēs darām ar savu ego, ar to ļaunumu, kas atrodas mūsos, cenšoties piedot tam formu, kas līdzinās Radītājam.

Svarīgi ir saprast, ka viss norisinās vēlmes baudīt iekšienē, jo tas uzskatāmi nostāda mūs tā vienīgā fakta priekšā, ka viss atkarīgs tikai no mums, viss tiek uztverts iekšēji. Nav nekā, kas atrastos ārpus mums, visa realitāte jau eksistē mūsos, mūsu vēlmē.

Turklāt vēlme vienmēr paliek vēlme un man ir aizliegts mēģināt to pārveidot. Man nav vajadzības to samazināt vai palielināt, mērdēt sevi ar gavēni vai sist ar koku. Man tikai jālūdz Radītājam, lai Viņš mainītu manas vēlmes formas un pielīdzinātu mani Sev.

Ar nekādām citām darbībām, izņemot vēršanos pie gaismas, es nevaru panākt īstas izmaiņas. Ar visu pārējo es tikai sev kaitēšu un izkropļošu savu dabu. Kā es pats varu ko izdarīt ar savu vēlmi? Vienkārši smieklīgi uz to cerēt. Tā rīkojoties, cilvēks sāk bojāt visu savu ceļu, uztveri, sapratni, pieeju.

Un tādā veidā rīkojas visa cilvēce, cerot ar kādām savām darbībām, revolūcijām zinātnē vai sabiedrībā, panākt uzlabojumus. Visas darbības, kuras esam veikuši līdz šim, sākot ar to dienu, kad nokāpām no kokiem, pārvērtāmies par šīs pasaules cilvēkiem un sākām attīstīties tālāk – tika paredzētas, lai mēs atklātu, ka šīs mūsu darbības nav pareizas.

Patreiz mēs atrodamies uz sliekšņa, kritiski apjēdzot savu evolūciju un redzot, ka tieši egoistiskā vēlme mums lika veikt visu šo ceļu. Viss, ko esam izdarījuši līdz mūsdienām, bija viena liela kļūda.

No tās nebija iespējams izvairīties, jo bez ļaunuma atklāšanas nav iespējama virzība uz priekšu. Kļūda bija tajā apstāklī, ka mēs mēģinājām nodarboties ar savām vēlmēm: tās apspiest vai piepildīt, mainīt saviem spēkiem. Katrreiz mēs cerējām šādā ceļā sasniegt labāku dzīvi, taču kārtējo reizi kļūdījāmies un piepildījuma vietā saņēmām triecienus.

Taču tagad mums jāveic aprēķins: vai ir vērts turpināt tādā pašā garā tālāk? Tas vairāk jau nav iespējams, pat ja to vēlamies. Mēs nespēsim veikt jebkādu kustību virzienā uz priekšu, lai vēl vairāk sabojātu savu vēlmi, tālāk vairs nav kur! Visas sitēmas vairs nedos mums iespēju tās izpostīt vēl vairāk.

Ja turpināt tajā pašā virzienā, tad mums atlicis tikai pasaules karš – kā pēdējais, noslēdzošais trieciens. Vai nu mēs sāksim apzinātas izmaiņas, vai arī nolemsim sevi briesmīgām ciešanām. Taču viss process bija nepieciešams, lai novestu mūs pie ļaunuma apzināšanās, lai mēs izlabotu sevi un pasauli.

No nodarbības pēc „Desmit Sfirotu Mācības”, 02.07.2012.

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: